Robežu konflikts
Pēc 1917. gada revolūcijas, Kalnu Karabahas teritorijai nokļūstot boļševiku varā, tikai izveidots Karabahas autonomais reģions, kas tika iekļauts Azerbaidžānas sastāvā, lai gan to pamatā apdzīvoja armēņi. Pieaugot vardarbībai, azerbaidžāņi bēga no Karabahas, bet armēņi - no citām Azerbaidžānas daļām. 1991. gadā Karabaha pasludināja savu neatkarību un lai "de facto" to ir saglabājusi, starptautiski tā nav atzīta.
Karabahas dēļ starp armēņiem un azerbaidžāņiem notika karš. 1994. gadā ar Krievijas starpniecību tika panākts pamiers. Lai gan pamiers apturēja plaša mēroga karadarbību, ik pa laikam abu pušu starpā notiek sadursmes.
Turcija slēdza robežu ar Armēniju 1993.gadā, lai tādējādi apliecinātu atbalstu Azerbaidžānai.
Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans draudēja atkāpties no nesen noslēgtā vēsturiskā līguma par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Turciju, ja Ankara turpinās šo līgumu saistīt ar Armēnijas un Azerbaidžānas Kalnu Karabahas konfliktu.
Turcijai ar Armēniju attiecības ir sarežģītas arī tādēļ, ka Osmaņu impērijas pastāvēšanas pēdējos gados tika īstenota plaša armēņu pārvietošana tālāk no robežas ar Krieviju un tās laikā vairāki tūkstoši gāja bojā. Turcija, būdama Osmaņu impērijas tiesiskā mantiniece, noraida apgalvojumu, ka tas ir bijis armēņu genocīds un uzskata, ka armēņu nāves izraisīja bads, slimības un starpkultūru nesaskaņas.
Etniskais konflikts
Kad Krievijas Aizkaukāza provinci 1920. gadā sadalīja pa etniskām robežām, Kalnu Karabahas anklāvs, kuru apdzīvoja armēņi, tika piešķirts Azerbaidžānai.
Etniskie konflikti starp abu nāciju pārstāvjiem savu kulmināciju 20. gadsimta 80. gados, PSRS norieta laikā.
Ir Armēnijas okupēti apgabali, kuri jāatbrīvo, jo tajos nav armēņu. Patiesi uztrauc tas, ka abas valstis – Armēnija un Azerbaidžāna - pašlaik bruņojas, un tas, protams, atspoguļo situāciju kā reālas sociālās problēmas, ar kurām sastopas šīs valstis, it īpaši Armēnija. …