In situ bioloģiskā rekultivācija
Pieejas izmantojamas gan pazemes, virszemes ūdeņu un infiltrāta rekultivācijai, gan arī augsnes, nogulumu, dūnu apstrādei
Bioloģiskās metodes parasti ir laiku patērējošas, nereti to efektivitāte un gaita ir grūti kontrolējama
Biorekultivācijas metodes ir degradatīvas, un to mērķis ir stimulēt mikroorgansimu attīstību vidē, kas spēj izmantot piesārņojošās vielas par barības/enerģijas avotu. Mikorgansimu attīstība tiek stimulēta ievadot vidē specializētus mikroorganismus, pievadot to attīstībai nepieciešamos biogēnus, skābekli, ūdeni, kontrolējot temperatūru, pH.
Biorekltivācijas metodes parasti ir lētas un tās ļauj sagraut piesārņojošās vielas līdz maztoksiskām vielām
Lai metodes pielietotu nepieciešams piesaŗņotās vietas detalizēts ģeoloģiskais raksturojums, bet var būt nepieciešams veikt gruntsūdeņu atsūknēšanu un apstrādi
In situ bioloģiskā rekultivācija
Metodes izmantojamas organisku vielu degradācijai, bet nav izmantojamas, piemēram, metālu, radionuklīdu saistīšanai
Metodes sekmīgai realizācijai bieži svarīgi nodrošināt aerobu vidi (pievadot skābekli, oksidētājus)
Anaerobos apstākļos var tikt veikta hlororganisko vielu degradācija, bet pēc anaerobās apstrādes bieži nepieciešama aerobo mikororganismu izmantošana
Visos gadījumus nepieciešamas biogēno elementu piedevas
Bieži izmanto īpaši kultivētu mikroorganismu kultūras, kuri ir specializēti noteiktu vielu grupu degradācijai
Bioventilācija
Augsnes masā (tās ar ūdeni nepiesātinātajā daļā) tiek ievadīts skābeklis, lai stimulētu biodegradāciju
Izmantojama visos aerobās degradācijas gadījumos
Metodē izmanto regulētas un ne pārāk intensīvas gaisa plūsmas
Metodi iesaka naftas produktu, nehalogenēto solventu, pesticīdu degradācijai
Augsts ūdeņu līmenis, augsnes nehomogēnums, blīvās augsnēs metodes efektivitāte pazeminās
Metodes efektivitāte ir atkarīga no temperatūras
Izmaksas 10-70 $/m3
Bioventilācija
Intensificētā biorekultivācija
Organisko vidi piesārņojošo vielu biodegradācijas intensitāte tiek paaugstināta pievadot elektronu akceptorus (oksidētājus, O2, H2O2, NO3-), biogēnos elementus
Oksidētāji tiek ievadīti arī ar ūdeni piesātinātajā augsnes masā, bet metode izmantota arī dūņu masas, pazemes ūdeņu attīrīšanai
Metode izmantojama nehalogenēto savienojumu un naftas produktu degradācijai. Metode ir efektīvāka, ja degradējamo vielu koncentrācijas ir zemas
Metode ir mazintensīva, atkarīga no temperatūras
Bieži ir nepieciešams pielietot atsūknēto ūdeņu apstrādes metodes
H2O2 koncentrācijās virs 200 mg/l ir toksisks
Metodes izmaksas – 30 – 100 $/m3
Intensificētā biorekultivācija
Intensificēta biodegradācija
Intensificēta biodegradācija
Intensificēta biodegradācija
Fitorekultivācija
Fitorekultivācija ir augu izmantošana, lai izdalītu, pārnestu un sagrautu piesārņojošās vielas. Metode izmantojama ar organiskām un neorganiskām vielām piesārņotas vides rekultivācijai
Fitorekultivācijas mehānisms ietver: intensificētu degradāciju rizosfērā, fitoekstrakciju (piesārņotāju pārvietošanos uz auga biomasu), fitodegradāciju ir piesārņojošo vielu metaboliska degradācija auga biomasā, fitostabilizāciju nodrošina auga sakņu sistēmas izdalītas vielas, kas var imobilizēt piesārņojošās vielas rizosfērā un tās tuvumā
Intensificētā degradācija rizosfērā notiek pateicoties tajā esošo mikroorganismu darbības rezultātā. Augu saknes nodrošina arī augsnes masas uzirdināšanu, kā rezultātā pastiprinās iztvaikošana un skābekļa pieplūde
Fitorekultivāciju var izmantot ar metāliem, pesticīdiem, solventiem, naftas produktiem, sprāgstvielām utt piesārņotas vides rekultivācijai
Fitorekultivācija
Metodes izmantojamību nosaka augu sakņu dziļums un parasti tā izmantojamu augsnes virskārtas un seklu grunstūdeņu, bet arī mitrzemju apstrādei
Augstas piesārņotāju koncentrācijas ir toksiskas augsnēm
Nav efektīva ja vielas ir spēcīgi sorbētas uz augsnes materiālu
Metode ir mazintensība, aizņem lielas platības, var sekmēt pazemes ūdeņu piesārņojumu
Fitorekultivācija
…
