Apziņas stāvokļi
Pazīmes, kas raksturīgas izmainītas apziņas stāvokļiem (Ludwig, 1966).
Gan normālas, gan izmainītas apziņas stāvokļos cilvēku apziņas ievirze un spēja var būt ļoti atšķirīga. Dažiem cilvēkiem ir spēcīgāka apjauta par savu iekšējo stāvokli, citi turpretī labāk apzinās apkārtējo realitāti. Daži ievēro laiku ar uzmācīgu precizitāti, citi reizēm pat neapjauš, cik daudz laika pagājis.
Apziņas stāvokļi
Cilvēks normālā apziņas stāvoklī visās kultūrās spēj veikt parastos ikdienas pienākumus un uztvert pasauli gluži ikdienišķā veidā. Tomēr dažādām kultūrām un arī dažādiem cilvēkiem var būt atšķirīgs priekšstats par to, kas uzskatāms par “normālu”.
Miegs un sapņi.
Miega stadijas (vērojamas elektroencefalogrammā):
Hipnagogais stāvoklis – pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
Lēno viļņu miegs (četras stadijas, katrai stadijai EEG atšķirīga līkme):
Cilvēks pamazām slīgst miegā, dominē alfa viļņi. Acis brīžam paveras un atkal aizveras, acu āboli pavēršas te uz augšu, te uz leju.
Apm, pēc 10min. parādās teta viļņu aktivitāte sēriju jeb vārpstu veidā. Samazinās GS jūtīgums pret sensoro ievadi.
Miegs un sapņi.
3. Vēl, apm., pēc 15min. Parādās augstāki un lēnāki delta viļņi.
4. Kad delta viļņi veido 50% no kopējā GS elektriskās aktivitātes apjoma, sākas pati dziļākā lēno viļņu miega stadija.
Asinsrites un vielmaiņas ātrums samazinās līdz pat 75% , salīdzinot ar nomoda stāvokli. Pamodināt var tikai skaļš troksnis vai purināšana.
…
