Anrī Bergsons

1930. gados pievērsies kristietībai un kristījās kā katolis. 
Otrā Pasaules kara laikā, okupētā Francijas teritorijā uzsāktajā ebreju vajāšanu laikā  Višī valdība oficiāli piešķīra Bergsonam šajā aspektā tiesisko imunitāti, taču Bergsons, protestējot pret apkārt notiekošo, pats devās un stājās uzskaitē kā ebrejs.

Viņa mācības centrā ir secinājums, ka dzīve sastāv no pastāvīgi mainīgiem psiholoģiskajiem stāvokļiem, kas pēc noteikta laika pāriet viens otrā. Šo noteikto laika sprīdi Bergsons dēvēja par reālo ilgumu un apgalvoja, ka tieši ilgstība veido apziņu.

Bet, ja lieta grozās ap miesas un gara dzīvi, mūsu prāts izrādās tik rupjš un neveikls instruments, ka šādam nolūkam pavisam neder. 
…