ANO vispārējā klimata pārmaiņu konvencija - Kioto konvencija

Konvencijas mērķis
ANO Vispārējā konvencijas par klimata pārmaiņām mērķis ir "sasniegt atmosfērā siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrāciju stabilizēšanos tādā līmenī, lai novērstu antropogēnās darbības ietekmi uz vispasaules klimata sistēmu.
Kioto protokols - ANO Vispārējā konvencijas par klimata pārmaiņām protokols tika apstiprināts1997. gada 11. decembrī trešajā Konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferencē Kioto (Japānā).
Konvencijas mērķis
Mērķis ir veicināt SEG emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu nacionālā un starptautiskā līmenī.
Protokolā ir iestrādāti konkrēti mērķi un termiņi rūpnieciski attīstītām valstīm antropogēno SEG emisiju ierobežošanā un samazināšanā. Tā kontrolēs industriāli attīstīto valstu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda, kā arī trīs fluoru saturošu rūpniecisko gāzu emisijas : fluorogļūdeņražu (HFCs), perfluor-ogļūdeņražu (PFCs) un sēra heksafluorīda (SF6) emisijas.
Nosacījumi izpildei
Kioto protokols nosaka, ka ir nepieciešams samazināt SEG izmešu līmeni par 5,2% zem 1990. gada līmeņa laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam.(Latvijai 2003. gadā tas bija 41,5% no 1990. gada līm.)
lai tas stātos spēkā bija nepieciešams to ratificēt vismaz 55 valstīm, kuru kopējais izmešu daudzums sastādītu 55% no globālā izmešu apjoma 1990. gadā.
katrai konvencijas dalībvalstij tiek pielāgots savs procentuālais līmenis par kuru ir nepieciešams samazināt izmešu daudzumu.
protokols nosaka juridiski saistošus limitus siltumnīcas gāzu emisijai sākotnēji no 37 industrializētām valstīm. …