Angina – latīniski nozīmē “smacēt”, “žņaugt”. Tā ir vispārēja akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir slimīgas pārmaiņas aukslēju mandelēs. Retāk angīna skar rīkles (aizdegunes) vai mēles mandeli.
Bērni ar angīnu slimo biežāk nekā pieaugušie.
Angīnas ierosinātāji ir strutas radoši mikroorganismi (streptokoki, stafilokoki), vīrusi un patogēnās sēnes. Angīnas rašanos veicina organisma pretestības samazināšanās, atdzišana, pārkaršana. Infekcija organismā iekļūst, cilvēkam nonākot kontaktā ar slimnieku (īpaši pirmajās slimības dienās), tā lietotiem priekšmetiem, kā arī lietojot inficētus produktus.
Angīna sākas pēkšņi ar nogurumu, galvassāpēm, drebuļiem, sāpēm kaklā, locītavās, augstu temperatūru. Temperatūra var nesamazināties vairākas dienas, tā var paaugstināties līdz 40o. Mandeles var būt palielinātas, piesarkušas, pietūkušas, ar dzeltenbaltiem aplikumiem, ir apgrūtināta rīšana. Palielinās kakla limfmezgli, taustot tie ir sāpīgi. …