Biogrāfija
Dzimis 1912.gada 21.oktobrī Ļaudonas pagasta “Siliešos”, kalpu ģimenē. Vismīļākais cilvēks bijis māte – Emīlija, tēvu zaudējis Pirmā pasaules kara laikā, tāpēc ļoti pieķēries vectēvam. Bijis jaunākais dēls.
1922. gadā uzsācis skolas gaitas Ļaudonas pamatskolā. Skolas gados labi rakstījis domrakstus un dzejoļus, kā arī aizrāvies ar futbolu.
No 1929.gada līdz 1935.gadam izglītojas Rīgas pilsētas tehnikumā, jo priekš ģimnāzijas līdzekļu trūkst. Andrejs interesējas pa literatūru, raksta dzejoļus un 1934.gadā izdod krājumu “Kristus un mīla”, kas nav veiksmīgs.
1935. gada rudenī viņu iesauc obligātajā karadienestā, kur viņš pabeidz arī instruktoru vadu un pēc gada iestājas karaskolā, jo nodomājis kļūt pa virsnieku. Vēlāk viņš saprot, ka tuvāka viņam ir rakstīšana.
Kopš 1938. gada sākas Andreja gaitas laikrakstos “Brīvā Zeme” un “Rīts”, vēlāk arī Latvijas Radio informācijas daļā. Viņš gatavojas iestāties LU Teoloģijas fakultātē, bet nodomus izjauc karš.
1941. gada deportācijas satricina Andreja Eglīša dzejas pasauli. 1943. gadā top A.Eglīša un L. Garūtas nemirstīgā kantāte “Dievs, tava zeme deg!”
1943. gadā dzejnieku iesauc latviešu leģionā. Viņš nonāk kara korespondentu apmācības grupā Berlīnē, pēc atgriešanās tiek piekomandēts 19.latviešu divīzijai, ar kuru kopā iet līdz pat Liepājai.
1945.gada naktī no 7. uz 8. maiju no Liepājas kara ostas latviešu inteliģentu bēgļu laivas dodas pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi. Starp bēgļiem ir arī Andrejs Eglītis.
1947. gadā trimdā notiek Latviešu kultūras dienas Stokholmā, kas sakrīt ar A.Eglīša lolojuma – Latviešu Nacionālā fonda (LNF) dzimšanu Skandināvijā.
1948. gadā A.Eglītis kļūst pa LNF ģenerālsekretāru un šajā postenī ir līdz pat 2000. gadam.
1953. gadā A.Eglītis apprecas ar Andu Jaunvīksnu, kurai velta grāmatu “Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm”.
1956. gadā dzejnieks LNF uzdevumā dodas uz Austāliju. 30 dienu ilgajā ceļojumā top 100 dzejoļu.
1972. gadā A.Eglītis saņem Pasaules brīvo latviešu apvienības lielāko pagodinājumu – Tautas balvu, tā piešķirta kā izcilākajam latviešu nacionālajam dzejniekam.
1994. gadā dzejniekam piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis .
…
