Maiju kultūra
Maiji ir viena no senākajām Centrālās Amerikas civilizācijām, kas atstājusi ievērojamu ietekmi uz nākamajām civilizācijām. Maiji bija ievērojami ar saviem sasniegumiem dažādās zinātņu nozarēs, arhitektūrā un mākslā, maijiem bija pat divi kalendāri, kuriem tie pakārtoja visu savu dzīvi. Maijiem bija diezgan sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi - ilgās lietavas, kas mijās ar pusgada sausuma periodiem, dedzinošā saule, stāvie kalni.
Maiju sasniegumi
Maiji izgudroja matemātikā „nulles” jēdzienu, paredzēja saules un mēness aptumsumus, un Venēras kustības ceļu izskaitļoja ar niecīgu kļūdu – 14 sekundes gadā. Maiji līdz ideālam pilnveidoja arhitektūru, glezniecību un tēlniecību.
Acteku kultūra
Acteku valsts bija viena no varenākajām Centrālamerikā, kas pastāvēja līdz 14. gadsimtam mūsdienu Meksikas teritorijā. Tās galvaspilsēta bija Tenočtitlana (šodien Mehiko).
Acteki šajā teritorijā ieradās 13. gadsimta vidū,. kur savu pilsētu uzcēla uz salām liela ezera vidū. Pilsētas malās atradās greznas pilis un tempļi, bet pilsētu šķērsoja taisnas ielas un kanāli. Acteki nodarbojās ar zemkopību, bet tiem trūka zemes, kuru papildus ieguva uzberot no ezera dibena ņemtās izceltās ūdenszāles un auglīgās dūņas uz šaurajām pussalām. Dūņu kārta tika atjaunota katru gadu, kas nodrošināja labu ražu. Tāda veida ezerā peldošos plostus sauca arī par činampām. Actekiem, tāpat kā maijiem, nebija nekādu darbarīku, jo viņi nepazina dzelzi, arī bronzu kausēt neprata, bet varš tika apstrādāts nesakarsējot; tiem nebija nedz mājdzīvnieku, nedz braucamo ratu.
Acteki bija ļoti kareivīgi un bieži pakļāva sev tuvumā esošās kaimiņu ciltis.
Acteki izcēlās ar saviem plašajiem sasniegumiem dažādās zinātnes nozarēs. Tie guva ievērojamus panākumus astronomijā, pilsētbūvniecībā, amatniecībā. …