Eiropiešu ierašanās Amerikā
Eiropiešu ierašanās un koloniju izveidošana dažādās Amerikas teritorijās 16 gadsimtā, tomēr visvairāk eiropiešu ieradās 17.gadsimtā:
Ziemeļamerikas vidusdaļā (ASV teritorija) – angļi
Kanādas zemes – franči
Dienvidu daļa, Meksika – spāņi
17.gs. sāk ievest vergus no Āfrikas, visvairāk vergu tiek ievesti Dienvidu teritorijās, rīkoti plaši vergu tirgi
18. gs. Stipras sadursmes starp eiropiešiem, angļi un franči cīņās iesaista indiāņu ciltis. Angļi gūst virsroku.
18. gs. Ziemeļamerikas piekrastē izveidojās 13 Anglijas kolonijas, kas sadalītas 3 reģionālās grupās:
Jaunanglija, 289 000 iedzīvotāji
Vidusatlantija (Ņujorka, Pensilvānija, Virdžīnija) 222 000 iedzīvotāji
Dienvidu kolonijas, 267 000 iedzīvotāji
Kolonijās dominē angļu valoda un kultūra.
Ieceļotāji sevi uzskata par amerikāņiem, ne eiropiešiem. Cilvēki devās uz Ameriku ar jaunām cerībām, būvēt jaunu dzīvi. Daudzi bēga no monarhistiskās politiskās sistēmas, aristokrātu noteiktās kārtības un ticības nebrīvības, tāpēc vispārējā brīvība Jaunajā pasaulē cēla naidu pret varas centralizāciju un valdības iestādēm. Tiesības uz brīvību gan nebija indiāņiem, vergiem un melnādainajiem, tādējādi piekopjot plašu rasismu.
Amerikas Savienoto Valstu izveidošana
Cīņas par neatkarību no Anglijas koloniju noteikumiem:
1772. gadā kolonisti (kas lielākā daļa ir kontrobandisti) sadedzina avarējušu pretkontrobandistu kara kuģi Rodailendā.
1773. gadā Londona atceļ muitu Anglijas ostās uz kolonijām vedamajām precēm. "Ostindijas kompānijas" piedāvātā tēja (par kuru samaksāta minimāla ievedmuita) tagad ir daudz lētāka nekā kontrabandas tēja - Filadelfijā un Ņujorkā pilsētas varas pārstāvji (kuru galvenais ienākums ir kontrabanda) neļauj to ievest, bet Bostonā dumpinieki indiāņu tērpos naktī uzbrūk muitas noliktavām un iznīcina tējas kravu 342 kastu un 700 000 dolāru apmērā. Tā ir privātipašuma aizskaršana - Bostonas osta tiek slēgta.
Pēc uzbrukuma – briti pieņem lēmumus par kolonistu tiesību ierobežošanu, kas izraisa vēl lielākas sadursmes.
…