Alveola- sīkākā plaušu funkcionālā vienība jeb plaušu acinusa sastāvdaļa, jeb respiratorās zonas sīkākā vienība.
Plaušās ir ap 300-400 miljonu alveolu, un to kopējā virsma sasniedz 80-100m2.
Starp alveolām ir plāns saistaudu slānītis, kurā atrodas asins kapilāri un nervu šķiedras. Asins kapilārus pie alveolas cieši piesaista elastīgās un prekologēnās šķiedras.
Alveolās notiek ārējā elpošana jeb skābekļa piesaistīšana asins hemoglobīnam. Pretējā virzienā difundē ogļskābā gāze.
I veida jeb respiratorie alveolocīti
Neregulāras formas šūnas ar plākšņveida izaugumiem.
Sastāda 40% no šūnu skaita, bet izklāj 95% no alveolu virsmas.
Plākšņveida izauguma biezums – 0,3-0,4 mkm. Visplānākā vieta ir gāzu difūzijas vieta.
Sūnas piedalās aerohematiskās barjeras veidošanā. No alveolas lūmena puses izklāj surfaktants.
II veida jeb lielie alveolocīti
Kubiskas šūnas, kuru brīvo virsmu klāj mikrobārkstiņas.
Sintezē surfaktantu.
60%no visām alveolu šūnām, bet klāj tikai 5% no virsmas.
Šūnās ir skābā un sārmainā fosfatāze, nespecifiskā esterāze un oksidācijas fermenti.
Šo šūnu darbība saistīta ar tauku metabolismu plaušās.
Plaušu slimību gadījumā ir traucēta surfaktanta veidošanās.…