Enerģētiskie resursi
Uz zemes ir pietiekami lieli enerģijas resursi. Cilvēks šos resursus patstāvīgi izmanto, taču to krājumi nav ierobežoti. Kurināmā avoti pamazām izsīkst. Pienāks laiks, kad dabasgāzes, akmeņogļu un naftas iegulas būs pilnīgi iztukšotas. Tāpēc jau tagad zinātnieki cenšas atrast jaunus enerģijas avotus.
Uz zemes ir pietiekami lieli enerģijas resursi. Cilvēks šos resursus patstāvīgi izmanto, taču to krājumi nav ierobežoti. Kurināmā avoti pamazām izsīkst. Pienāks laiks, kad dabasgāzes, akmeņogļu un naftas iegulas būs pilnīgi iztukšotas. Tāpēc jau tagad zinātnieki cenšas atrast jaunus enerģijas avotus.
Hidroelektroenerģija
Hidroelektrostacijās elektrības ražošanai izmanto ūdenskritumus vai dambjus. Krītošais ūdens griež turbīnas, kuras savukārt darbina ģeneratorus. Hidroelektrostacijās iegūst aptuveni 7% no visā pasaulē ražotās enerģijas.
Viļņu enerģija
Ja 1 m augsts un 25 m garš vilnis triecas pret krastu, tad atbrīvojas aptuveni 120 000 džoulu potenciālās enerģijas. Ja to pārvērstu elektriskajā enerģijā, tās pietiktu galda lampas spuldzes kvēlošanai aptuveni vienu stundu. Viļņu jauda 5 km garas krastmalas posmā ir aptuveni 10 miljardi džoulu vienā stundā jeb 2,5 megavati. Tas būtu pietiekami 500 māju apgādāšanai ar elektroenerģiju.
Ūdens neplūst līdz ar vilni, tas kustas tikai augšup un lejup. Šo kustību izmanto ģeneratoru darbināšanai. Vēl viens veids, kā izmantot okeāna enerģiju, ir uzplūdu jaudas ģeneratoru darbināšana. Tajos izmanto upes estuārā diennakts laikā ieplūstošo uz izplūstošo ūdeni. Viļņu enerģijas izmantošana ir uzkrāta tikai tagad, ir uzbūvēti daži eksperimentāli ģeneratori. Dažus ģeneratorus paredzēts novietot piekrastē, bet citus - jūras dzīlēs, kur viļņu enerģija ir daudz spēcīgāka. Visiem viļņiem - gan ūdens, gan elektromagnētiskajiem - piemīt enerģija. Ja vilnis pret kaut ko atsitas, tas atdod daļu no savas enerģijas. …
