Jodelēšana
Dienvidvācijā, tāpat arī dažos Austrijas novados, kalniešu vidū ir izplatīts īpatns dziedāšanas veids- jodelēšana.
Šo dziesmu dzied savdabīgā manierē, strauji mainot zemo un augsto balss skanējumu.
Zemās skaņas dzied ar patskaņiem “a” un “o” , bet augstās ar patskaņiem “e” un “i” .
Ir jau izsenis zināms, ka daudzas it kā latviešu populārās dziesmas ir patiesībā vācu šlāgeri. Vācu šlāgermūzikas radītāji aplaimojuši gan Ilmāru Dzeni, gan Čikāgas Piecīšus un arī daudzus vietējos mūziķus ar muzikālo materiālu, kuram atlika tik vien kā pierakstīt klāt latvisku tekstiņu. Latvieši laimē dungoja melodijas neapzinoties, ka vācieši dara to pašu. Bieži vien paši mūziķi piemirsa pateikt, ka tās nav oriģinālās kompozīcijas, bet gan ārvalstīs radītas, un mēs daudzas lietas latviskojām un padarījām par savējām. Bet ir viens vācu šlāgermūzikas virziens, kas nekad nav ticis latviskots, jo Latvijā trūkst Alpu.. Jā, tā ir jodelēšana! Grozies kā gribi – Latvijas teritorija ir vienmēr bijusi visnotaļ pārskatāma, lai vietējiem ganiem būtu jāizdomā pārcilvēcīga balss locīšana sasaucoties vienam ar otru, vai mēģinot sasaukt kopā ganāmpulku. Principā, ja ļoti labi grib, tad Zemgales līdzenumā no Jelgavas var ieraudzīt Rīgu. Bet tik tiešam tikai tad, ja ļoti labi grib.…
