Par alkoholu
Alkoholiskos dzērienus cilvēki pazīst un lieto jau no seniem laikiem. Mūsdienās, redzot plašo alkoholisko dzērienu piedāvājumu un pielietojumu, tiek aizmirsta to patiesā ietekme uz organismu.
Mērena alkohola lietošana (t.i., glāze vīna) samazina sirds un asinsvadu slimību risku, taču pārmērīga alkohola lietošana nogalina smadzeņu šūnas. Alkohola lietošana ilgākā laika periodā arī negatīvi iespaido īslaicīgo atmiņu, runas un kustību spējas.
Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu.
Līdzīgi citām narkotiskām vielām, arī alkohola iedarbībai un centrālo nervu sistēmu ir 3 stadijas: uzbudinājuma, narkozes un agonālā stadija.
Pozitīvā un negatīvā alkohola nozīme
Alkohols pasliktina uztveri, palēnina reakciju un satur ar kalorijām bagātus ogļhidrātus, kuriem nav barības vērtības.
Tomēr tas atvieglo stresa stāvokli, atbrīvojot vielas, kuras nomierina nervu sistēmu.
Par nopietnu problēmu kļūst dzeršana pusaudžu vidū, kuri tagad tiecas nevis vienkārši iedzert, bet piedzerties, kas rada nesekmību mācībās, sliktām attiecībām ģimenē utt.
Ietekme uz veselību
Aknas - tās ilgstoši ir pakļautas alkohola iedarbībai, jo tajās norit alkohola noārdīšanās reakcijas. Rodas smagi aknu šūnu bojājumi - slimība aknu ciroze.
Smadzenes - parādās vājuma pazīmes - nesavaldība, nervozitāte, atmiņas pasliktināšanās, reakcijas ātruma samazināšanās, izmainās raksturs u.c.
Sirds un asinsvadi - alkohols bojā sirds muskuli - rodas sirds infarkts, paaugstinās asinsspiediens, kas paātrina nelabvēlīgas izmaiņas asinsvados.…