Alkohols ir spēcīga narkotiska viela, kas rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži.
Jebkura alkoholiska dzēriena aktīva komponente ir spirts. Ir divi izplatītākie spirti: etilspirts( alū, kokteiļos, vīnā, degvīnā, liķierī un citos stiprinātajos dzērienos) un metilspirts- to satur šķīdinātāji, krāsas noņēmēji u.c.
Alkohola ķīmiskais nosaukums ir metanols, pēc uzbūves tas pieder vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH).
Cilvēka organismā nav neviena orgāna, kuru neskartu alkohola iedarbība.
Smadzeņu bagātīgās apasiņošanas rezultātā, koncentrācija izrādās augstāka nekā citos orgānos.
Nervu sistēmas un iekšējo orgānu traucēta darbība vērojama, neatkarīgi vai tā būtu: vienreizēja, epizodiska vai sistemātiska.
CNS
Asins- smadzeņu barjera viegli caurlaiž etanolu;
Spirts iesūcas asinīs, pārvietojas uz smadzenēm un sākas intensīvs smadzeņu garozas sabrukšanas process;
Iekļūstot nervu šūnā, alkohols bojā citoplazmas struktūru, kā rezultātā šūna zaudē spēju uztvert un pārvadīt kairinājumu;
Etanola ievadīšanai starp neironu kontaktos, piemīt dažādas reaktīvas izmaiņas:
Aksonu daļas sinapses pietūkums;
Izmainās pūslīšu forma u skaits;
Informētības samazināšanās starpneironu kontaktos;
Sinaptisko spraugu paplašināšanās.
Neironu bojāeja
Cilvēka smadzenes sastāv apm., no 100 miljardiem neironu;
Katru neironu apasiņo mikrokapilārs;
Kad pie mikrokapilāra pamata pietuvojas alkohola eritrocītu salipums, tas aizsprosto to;
Pēc 7-9.min. neirons iet bojā.
Pēc katras tā saucamās „mērenās” iedzeršanas smadzenēs veidojas „neironu kapsēta”!
Alkohola reibuma stadijas
Nervu sistēmas darbības traucējumi ir „pa tiešo” saistīti ar alkohola koncentrāciju asinīs:
Viegla reibuma pakāpe:
pasliktina koncentrēšanās spējas;
pagarina reakcijas laiku;
pazemina kustību koordinācijas spējas;
izraisa relaksējošu efektu;
samazina spriedzi;
rada sejas ādas sārtumu.…
