Alfa un beta radioaktivitāte

Alfa radioaktivitāte
Alfa radioaktīvie kodoli izstaro α daļiņas, tāpēc šo radioaktivitātes veidu sauc arī par alfa sabrukšanu.
Alfas daļiņas ir hēlija atoma kodoli:

Alfas sabrukšanā atoma kodols zaudē divus protonus un divus neitronus, pārvēršoties par citu kodolu, kura atomnumurs ir Z-2. Kodola neitronu skaits kļūst vienāds ar N-2, bet kopējais nuklonu skaits samazinās par četriem.

Alfa radioaktivitāte
Alfa daļiņām piemīt salīdzinoši liela masa un liels lādiņš, tādēļ tās vāji iespiežas vielā.
Alfa starojumu aiztur pat biezāka papīra loksne, arī cilvēka āda, un tas no ārpuses iekšējos orgānos nenonāk.
Alfa daļiņu enerģija ir liela. Dažādās kodolreakcijās tā mainās no 1 līdz 10 MeV.
Alfa starojums kļūst bīstams, ja tas nokļūst cilvēka organismā ar gaisu vai pārtiku.

Tuneļefekts
Alfa daļiņas var pārvarēt kodolspēkus un var izkļūt no kodoliem pateicoties īpatnējai kvantu parādībai – tuneļefektam.
…