Aleksandrs Grīns

Aleksandrs Grīns -īstajā vārdā Jēkabs Grīns, latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas armijas virsnieks, dzimis 1895. gada 15. augustā Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta ’’Ziedos’’ (tagad Kalna pagastā),miris 1941. gada 25. decembrī. 1904.-1906. gadam Grīns mācījies Muižgales pamatskolā. Mācījies Jēkabpils tirdzniecības skolā. Aleksandrs Grīns vēlējies studēt medicīnu. 1915. gadā Grīns iestājies Alekseja karaskolā Maskavā. 1916.gada martā Grīns panāca savu pārcelšanu uz jaunformēto latviešu strēlnieku bataljonu. Frontē viņš pārtop par Aleksandru Grīnu. Viņš pieņem sava komandiera Aleksandra Plenslera vārdu. 1917.gadā Grīns tika smagi ievainots. Viņu operēja Rīgā, bet evakuācijas laikā tika pārvests uz Pēterburgu. 1919. gadā Grīns tika mobilizēts Sarkanajā armijā, bet no tās viņš dezertēja. 1919.gadā viņš kļuva par laikraksta «Latvijas Sargs» līdzdirektoru. Grīns strādāja dažādu laikrakstu redakcijās: «Rīgas Ziņas», «Brīvā Tēvija», «Latvis» 1932.gadā iznāk pirmais Grīna vēsturiskais romāns «Nameja gredzens» 1933.gadā saraksta romānu par latviešu strēlniekiem «Dvēseļu putenis» 1939.gadā saraksta darbu «Zemes atjaunotāji»