Adatu terapiju izgudroja ķīnieši apmēram pirms 5000 gadiem. Tagad to plaši pielieto speciālajās austrumu medicīnas klīnikās un parasto slimnīcu un poliklīniku atsevišķās nodaļās visās Eiropas zemēs. To dēvē arī par alternatīvo medicīnu.
Parasti ar adatu terapiju ārstē galvas un muskuļu sāpes, taču tā var būt efektīva arī astmas, artrīta un citu slimību ārstēšanā. Ar adatu terapiju var ārstēt teju visas slimības. Akūtu sāpju noņemšanai nepieciešamas 1–5 procedūras, bet hronisku sāpju gadījumā lielākoties vajadzīgs ilgāks kurss un pat vairāki. Dažkārt hronisku slimību gadījumā pietiek ar vienu adatu terapijas kursu gadā, bet reizēm to vajag atkārtot divreiz gadā.
Ķīniešu ārsti izstrādāja arī īpašu ķirurģiju, kur pretsāpju līdzekļi aizstāti ar adatu terapiju.
Par adatu terapijas kontrindikācijām uzskata ne tikai audzējus, bet arī akūtu infarktu, insultu, alkohola reibumu un drudzi, taču daudzas no tām ir relatīvas, jo, piemēram, adatu terapija labi noņem reibumu. Alkoholisma, smēķēšanas un narkotiku atkarības ārstēšanai lielākoties izmanto punktus uz ausīm, taču šī procedūra dos labus rezultātus, ja arī pats cilvēks būs ieinteresēts izveseļoties.