Akmeņogles pieder pie biogēnas izcelsmes nogulumiežiem, kam ir augsta augu atlieku ogļošanās pakāpe.
Tās ir pelēcīgi melnā krāsā, blīvas, ar dažādu spīdumu.
Akmeņogles pieder pie neatjaunojamiem dabas resursiem.
Akmeņogļu veidošanās
Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām atliekām paleozoja ērā apmēram pirms 300 līdz 350 miljoniem gadu. Tādēļ šo ģeoloģisko periodu sauc par akmeņogļu periodu.
Akmeņogles veidojas apstākļos, kuros augu atliekas uzkrājas ātrāk, nekā notiek to sadalīšanās baktēriju iedarbībā.
Sākotnējā ogļu veidošanās stadija ir kūdra.
Kūdrai nokļūstot zem citiem nogulumiežiem, spiediena iedarbībā no kūdras izdalās ūdens un gāzes.
Zemāka spiediena ietekmē veidojas brūnogles, augstāka spiediena un temperatūras ietekmē - akmeņogles un antracīts.
Ogļu ģeoloģiskie krājumi pasaulē ir ~15000 miljardu t, no tām ~90 % Ķīnā, Krievijā, ASV. …