Aizspriedumu vispārīgs raksturojums
Aizspriedums – tā ir ievirze, jeb noteikts jūtu kopums ar tendenci rīkoties noteiktā veidā pēc savas pārliecības; tā ir negatīva ievirze, orientācija, sprieduma izvirzīšana.
Lai gan apzīmējums „aizspriedums” reizēm tiek lietots kā sinonīms jēdzienam „stereotips”, tie būtiski atšķiras.
Atšķirībā no stereotipiem( priekšstatiem) aizspriedums ir negatīva attieksme pret kādu grupu un tai piederīgajiem.
Aizspriedumi bieži vien ir stereotipu pamatā, nevis otrādi.
Aizspriedumus nosaka:
cilvēku sociāli ekonomiskais statuss,
sociāli ekonomiskā situācija
sabiedrībā valdošā ideoloģija.
Lai pilnībā izprastu aizspriedumu, ir jāņem vērā komplicēts vēsturisku, politisku, ekonomisku un sociālu strukturālu spēku, faktoru apvienojums, kas darbojas dotajā kontekstā.
Aizspriedumi var būt saistīti ar:
citu cilvēku dzimumu,
rasi un nacionālo piederību,
reliģisko pārliecību,
politiskajiem uzskatiem,
sociālo un ekonomisko statusu,
materiālo stāvokli,
seksuālo orientāciju.
Aizspriedumu 3 dimensijas:
Kognitīvā- ietver viedokļus un pārliecības
Afektīvā- pozitīvas vai negatīvas emocijas
Izturēšanās – izturēšanās dimensija tā ir pati darbība, jeb cilvēka reakcija atbilstoša viņa stereotipiem, pārliecībām.
Aizspriedumu rezultātā bieži vien rodas diskriminācija.
Diskriminācija – nepamatoti negatīva uzvedība attiecībā uz citām grupām un tās locekļiem.
Aizspriedumu slēptās formas
Diskriminējoša uzvedība parādās ne tikai tajos gadījumos, kad tā izskatās kā nosacīti aizspriedumi, bet arī tad, kad aizspriedumi slēpjas aiz kaut kāda cita motīva. Daži pētnieki slēptos aizspriedumus dēvē par „mūsdienīgo rasismu”.
Kad jaušamie aizspriedumi pazūd, vēl aizvien saglabājas automātiskas emocionālas reakcijas.
Aizspriedumi daļēji darbojas kā neapzināta, neapdomāta atbilde.
…
