Pirmo reizi Aizkraukles pils pieminēta Indriķa hronikā, (1204. un 1205. gads)
"VII. 1. (1204. gads): "Pēc viņa [bīskapa Alberta] aizbraukšanas lietuvji (..) kopā ar Aizkraukles un Lielvārdes līviem, (..) virzījās, skaitā gandrīz trīs simti, lejup uz Rīgu un mēģināja jau otrreiz aizdzīt ganībās sagrābtos rīdzinieku lopus. (..) Ap divdesmit drosmīgu vīru no pilsētas sekoja ienaidniekiem, atguva lopus un (..) uzsāka kauju un, cīņai iedegoties aizvien sīvāk, kāvās tikmēr, kamēr nokausēti cits no cita atstājās. Vairāki līvi arī devās ar kuģi lejup pa Daugavu, lai iedzīvotāju prombūtnē iebruktu pilsētā no otras puses, taču (..) daži virzījās viņiem pretī ar bultām un piespieda viņus bēgt. Tad lietuvji ar līviem, ieguvuši tikai trīs pilsoņu zirgus, atkāpās (..)".
Vietā, kur kādreiz bija pils, tagad ir vien drupas.
Pilskalns ir 0,5 ha liels, ar 0,1 ha lielu priekšpili, 3 ha lielu senpilsētu un ostu. Pilskalna tuvumā atrodas divi kapulauki - Aizkraukles un Lejasžagaru, kur kopumā atsegts ap 100 uz 10.-12.gs. attiecināmu apbedījumu.…