Agresijas jēdziens
Vārds “agresija” ir cēlies no latīņu vārda “aggredī, agressio”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “uzbrukums” (Psiholoģijas vārdnīca, 1999).
Destruktīva uzvedība (parasti ļaunprātīga); uzbrukums pirmām kārtām cilvēkam (Psiholoģijas vārdnīca, 1999).
Uzvedība ar nolūku citam nodarīt kaitējumu, ciešanas (V.Renģe Sociālā psiholoģija).
Jebkura uzvedības forma, kuras mērķis ir nodarīt kādam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu. (Берковиц Леонард Агрессия :причины, последствия и контроль)
H. Bass uzskata, ka agresija ir jebkura otram reālus draudus saturoša jeb postījumu nodaroša uzvedība.
J.Dollards, N.E.Millers uzskatīja, ka agresija nav automātiskas organisma tieksmes, bet gan, ka tā ir reakcija uz frustrāciju, tie ir šķēršļi, kas cilvēkam neļauj darboties savās interesēs. Ilgstošas frustrācijas stāvoklī cilvēks kļūst dusmīgs un agresīvs.
Agresivitāte ir personības īpašība, kas raksturo gatavību agresīvai rīcībai. To ietekmē:
sociālā iemācīšanās – uzvedības teorētisko un praktisko modeļu apgūšana;
orientācija uz sociāli kulturālajām normām (sociālā atbildība);
situatīvie faktori (apkārtējo cilvēku nodomu interpretācija, atgriezeniskās saiknes saņemšanas iespējas, uzbrukšanas ieroču provocējošā ietekme).
(Ā. Karpova. Personība. Teorijas un to radītāji).
A.Bandura agresivitāti definē kā ļaunuma darīšanu. Skaidrojot agresivitātes teoriju viņš nepievērš uzmanību motīviem, spēkiem, kas izskaidrotu, kāpēc cilvēks tā rīkojies, viņu interesē sociālie stimuli un uzvedības tips, kas veido šo uzvedību.
Z.Freids agresivitātes jēdzienu definē kā reālu aktivizētu tendenci vai tendences kopumu, kas vērsta uz citu pazemošanu un iznīcināšanu. Šāda rīcība ir vērsta uz psiholoģisku vai fiziska ļaunuma nodarīšanu, kā arī uz cilvēka vai cilvēka grupu galīgu iznīcināšanu.
R.B.Smits agresivitātes jēdzienu izskaidro kā varas nostiprināšanu pār kādu personu vai personu grupu. …
