Absurda literatūra

RAKSTUROJUMS
Absurds noliedz:
pagātnes mantojumu
sabiedrības normas (patriotismu, reliģiju)
cēloņsakarīgumu
individualitātes tēlojumu
tradicionālās kompozīcijas formas to vietā nāk bezpersoniskums, sižeta trūkums
nonsenss kā būtiska dialogu sastāvdaļa
Absurda drāmā valoda nespēj veikt savas funkcijas, personāži nespēj paust būtisko, nespēj sazināties, valoda ir virspusēja un formāla

NOZĪMĪGI DARBI
Eižena Jonesko "Plikpaurainā dziedātāja" (La Cantatrice Chauve, 1950)
Artūra Adamova "Parodija" (La Parodie, 1950)
Eižena Jonesko "Mācībstunda" (La Leçon, 1951)
Eižena Jonesko "Krēsli" (Les Chaises, 1952)
Semjuela Beketa "Gaidot Godo" (En attendant Godot, 1952)
Fernando Arabala "Pikniks laukos" (Pique-nique en campagne, 1952)
Žana Ženē "Balkons" (Le Balcon, 1956)
Semjuela Beketa "Beigu spēle" (Fin de partie, 1957)
Harolda Pintera "Istaba" (The Room, 1957)
Semjuela Beketa "Krapa pēdējā magnetofona lente" (Krapp's Last Tape, 1958)
Žana Ženē "Melnie" (Les Nègres, 1959)
Eižena Jonesko "Degunradzis" (Rhinocéros, 1959)
Semjuela Beketa "Laimīgās dienas" (Happy Days, 1961)
…