20. gadsimta piecdesmitajos gados par pasaules avangarda mākslas līderi izvirzījās abstrakcionisms.
Abstrakcionisms (no latīņu valodas abstractio - attālināšana, atvilkšana) ir modernistisks mākslas virziens, kam raksturīgs nevis konkrētu apkārtējās pasaules objektu attēlojums, bet gan daudzveidīgas dažādu krāsu laukumu un līniju kombinācijas.
Abstrakcionisms iedalās :
abstraktajā ekspresionismā
ģeometriskajā abstrakcionismā
meditatīvajā abstraktajā glezniecībā.
Abstraktais ekspresionisms
Pamatlicējs ir Vasilijs Kandinskis (1866-1944)
Tā pārstāvji pilnībā atteicās no būtiskākajām glezniecības iezīmēm un par mākslas darba izveides svarīgāko faktoru atzina emocionālo saviļņojumu.
Tam nebija vajadzīgas ne noteiktas, konkrētas figūras, ne apjomi, ne zīmes.
Abstraktā ekspresionisma pārstāvji bieži savus darbus realizēja neparasti lielos izmēros (apm. 6 x 16 m, 7 x 10 m u.tml.)
Izteiksmīgās mākslas paraugs bija mūzika.
Līdzīgi mūzikai, kas neatskaņo reālajā dzīvē dzirdamus trokšņus, arī glezniecībai nevajag noņemties ar īstenības attēlošanu.
Vasilijs Kandinskis
Jau 1910. gadā radīja savu pirmo abstrakto akvareli.
Kandinskis, pievērsies bezpriekšmetiskās pasaules attēlošanai
Savos darbos centās panākt emocionālu noskaņu, izkārtojot smalkas, lokanas līnijas un nenoteiktus, izplūstošus krāsu laukumus.
Pēc Kandinska domām katrai krāsai ir simboliska nozīme:melnais simbolizē nāvi, baltais – dzimšanu un skaidrību,sarkanais – kaislību,utt.
Kandinskis izvēlējēs brīvus nosaukumus - impresija, improvizācija, kompozīcija, kas savā starpā atšķīrās tikai
ar hronoloģisku numerāciju.…
