Jaunie laiki atstāja iespaidu arī uz baznīcu. Viduslaiku baznīca izrādīja līdzcietību nabagajiem, turpretī reformatori uzskatīja, ka cilvēks ir nabags tikai tāpēc, ka nevēlas strādāt tā, lai dzīvē spētu iekārtoties, ka nabadzību rada cilvēku slinkums, nekārtība un nevēlēšanās strādāt.
Reformatoru politiku varētu rezumēt pavisam īsi – katrs pats par sevi, bet Dievs par visiem.
Māksla un likumi
Lai vadītu un regulētu mākslinieku darbību, nodibināja glezniecības, skulptūras, mūzikas un arhitektūras akadēmijas, kas izstrādāja likumus, ko māksliniekam vajadzēja stingri ievērot.
Francijā absolūtisma ēnā uzplauka glezniecība, tēlniecība, arhitektūra, dzeja un mūzika.
Tika izstrādāti speciāli dzejas likumi, kas jāievēro, rakstot slavas dziesmas karalim.
Nodibināja arī zinātņu akadēmiju, uzskatīja par derīgām rūpniecībai un karaspēkam.
Galms
Ludviķa XIV persona bija visas galma, zinātniskās un mākslinieciskās dzīves centrs.
Stingra galma etiķete, kas pastāvīgi visiem atgādināja milzīgo starpību starp karali un pārējiem, arī karaļa iedzimtā spēja vienmēr un visur ieturēt savu cienību vēl vairāk cēla karaļa nozīmību pavalstnieku acīs.
Karalis bija kā elks, pusdievs, saule, kas dāvā dzīvību un gaismu.
Valdnieki
Absolūts valdnieks bija tāds varas iemiesojums, kas savā būtībā pauda ideju par neatkarību no kārtām un kārtu pārstāvniecības.
Savai kompetencei valdnieks gribēja pakļaut visu valsts dzīvi.
Valsts bija pārāk mazs pakļauta totālai organizācijai, lai valdnieks varētu īstenot lokālus pārvaldes un tiesiskās uzraudzības uzdevumus.
Ja valdnieki nogrēkojās, tiem tas tika atgādināts.
Lielākā daļa valdnieku savus pienākumus uztvēra nopietni, tie nedzinās tikai pēc izpriecām, bet arī daudz strādāja.
…
