Galvenie Jauno laiku filozofisko domu ietekmējošie faktori.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, kas deva cilvēkiem gluži jaunas zināšanas par pasauli, kurā tie dzīvo.
Liekie astronomiskie atklājumi (Koperniks, Galilejs), kas deva jaunus uzskatus par cilvēka vietu Visumā. Zeme ar cilvēkiem vairs neatradās Visuma centrā, bet bija tikai viena no planētām. Visumā valdīja negrozāmas likumības, kuras vairs neizrietēja vienīgi no teoloģiskā skatījuma. Šīs likumības varēja izteikt matemātiskā veidā un izpētīt.
Radās senatnes pētniecība, cilvēki studēja senās valodas, pētīja manuskriptus, tādējādi antīkā pasaule kļuva pieejama daudziem pētniekiem.
Straujā tehnoloģijas attīstība mainīja cilvēka dzīves veidu un uzskatus. Īpaši atzīmējama grāmatu iespiešana, kas izraisīja revolūciju zināšanu izplatīšanā un informācijas apmaiņā. tehnoloģija vispār uzlaboja cilvēka dzīves veidu, veicināja pilsētu un līdz ar to vidusšķiras attīstību.
Renesanse un reformācija atbalstīja individuālisma attīstību. Reformatori uzsvēra, ka ikviens ir atbildīgs pats par sevi Dieva priekšā. Renesanse sludināja indivīda vērtību un nozīmi. Līdz ar to atskanēja arvien kritiskākas balsis par dažādiem iestādījumiem un autoritātēm.
Skaidro, kā saproti šos izteikumus par apgaismotāju darbību!
Apgaismībai raksturīgs t.s. deisms
Apgaismotāji sacēlās pret autoritātēm
Apgaismība spēkus smēlās racionālisma idejās
Apgaismotāju patiesības meklējumi dabā noveda pie kosmopolītisma
Apgaismotāju nopelns ir dabaszinātņu renesanse
Nozīmīga apgaismības idejas skāra domu par nepieciešamību apgaismot plašus tautas slāņus. (Ar kādu nolūku?).
Zinātnes un tehnikas attīstība 17. – 18.gs.
1590 – pirmā mikroskopa radīšana. Holandieši brāļi Janseni. Par mikroskopijas patiesajiem pionieriem atzīstami Antonijs van Lēvenhūks (Nīderlande) un angļu fiziķis Roberts Huks. Palielinājums līdz 270 reizēm.
1609 – Keplera likumi par planētu eliptiskajām orbītām.
1611 – Keplers izgudro tālskati
1628 – tiek publicēts angļu ārsta Viljama Hārvija atklājums par asinsriti.
1637 – Renē Dekarta slavenā tēze – “Es domāju, tātad es esmu”
1656 – nīderlandiešu fiziķis un matemātiķis Kristiāns Higinss izgatavo pirmo pulksteni ar svārstu.
1666 – angļu matemātiķis, astronoms un fiziķis Izaks Ņūtons atklāj gravitācijas likumu.
1677 – holandiešu dabaspētnieks pētī sarkanos asinsķermenīšus, baktērijas, spermotozoīdus, izgudro mikroskopu, kas palielina 300 reizes.…