Latvijas abinieki
lielais tritons
mazais tritons
sarkanvēdera ugunskrupis
brūnais varžkrupis
parastais krupis
smilšu krupis
zaļais krupis
kokvarde
purva varde
zaļā varde
dīķa varde
ezera varde
parastā varde
Uz pirkstiem nav nagu
Virs mutes nāsis
Ir bungplēvītes
Priekšējām kājām ir četri pirksti
Pakaļkājām ir pieci pirksti
Morfoloģija
Piecpirkstu ekstremitātes
galvaskauss , kurš kustīgi pievienojas pie
Mugurkaula
Aukslēju-kvadrātskrimslis saaug ar
smadzeņu kapsulu (autostilija)
Elpošanas orgāni ir plaušas un āda
sirds priekškambari un divi asinsrites loki
asinsrite ir jaukta
arteriālās asinis ieplūst kā caur kreiso (no plaušām), tā arī labo (no ādas) sirds priekškambari vienā kambarī.
Bez iekšējās auss ir arī vidusauss, un skaņu viļņi tiek uztverti gaisa vidē.
Galvas smadzenēs progresīvi attīstītas priekšējās smadzenes
Tās iedala divās puslodēs; smadzeņu jumtā ir smadzeņu viela.
Muskuļu sistēma abiniekiem ir sarežģītāka nekā zivīm. Tā sastāv no dažādām muskuļu grupām. Bezastes abiniekiem ir labi attīstīti ekstremitāšu muskuļi, kas ar cīpslām piestiprināti pie kauliem un tos kustina. Astainajiem abiniekiem visattīstītākie ir astes muskuļi.
…
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku - četrkājaiņu klase, bet tiem vēl saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes. To individuālajā attīstībā visai raksturīga ir vides maiņa: attīstības sākuma stadijas noris ūdenī, un kāpurs, kurš pielāgojies dzīvei ūdenī, pārvēršas (metamorfozē) pieaugušā dzīvniekā, kas dzīvo uz sauszemes. Abiniekus (arī rāpuļus) pēta zooloģijas apakšnozare - herpetoloģija.