AKMEŅOGLES
Akmeņogļu ieguves priekšgalā izvirzījās Anglija. 19.gs. gaitā akmeņogles kļuva par galveno energoresursu. Pieaugot dažādu ar akmeņoglēm darbināmu mehānismu skaitam pieauga pieprasījums pēc oglēm. Ogles Eiropā nodrošināja 95% industrijai nepieciešamās enerģijas.
TVAIKA DZINĒJS UN LAUKSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA
19.gs. tika izgudroti arī dažādi lauksaimniecības mehānismi, ar tvaika dzinēju. 1833.gadā Anglijā Hetkouts izgudroja tvaika arklu. Vēlāk tika izgudrots arī kultivators, kuļmašīna u.c. Lauksaimniecības mehānismi ar tvaika dzinēju. Tādejādi industrializācija bija ienākusi arī laukos.
DILIŽANSS
Diližanss bija nozīmīgs pārvietošanās līdzeklis 19.gs., to izmantoja starppilsētu pārvadājumiem. Diližansā pasažieri sēdēja slēgtā karietē, bet bagāžas nodalījums atradās uz jumta. Kopš 1802.gada šāda diližansu līnija tika atklāta starp Bostonu un Savannu, tādejādi ar diližansu bija iespējams pārvarēt 1900 km. Diližanss jeb pasta rati ceļu veica pa posmiem, kuros tika nomainīti zirgi, kas nodrošināja samērā lielu vidējo pārvietošanās ātrumu 11 km/h. Tomēr šāds pārvietošanās veids bija lēns un ne vienmēr pietiekoši drošs un drīz to izkonkurēja jauns transporta veids, kas bija gan ērtāks, gan ātrāks, tas bija dzelzceļa transports.
TRANSPORTA ATTĪSTĪBA
19.gadsimtā apvērsumu transporta attīstībā izraisīja:
Tvaika dzinēja izgudrošana un izmantošana transportam. Radās dzelzceļš, turpmāk sliežu ceļi uz visiem laikiem izmainīja ainavu. Tvaika dzinējus sāka izmantot arī uz kuģiem, radās pirmie tvaikoņi. Tika izgudroti pat lokomobīļi - auto ar tvaika dzinēju, kurus ātri izkonkurēja ar iekšdedzes dzinēju darbināmi auto.…
