1934.gada 15.maijs. Parlamentārās Republikas likvidācija Latvijā Ministru prezidenta K.Ulmaņa valsts apvērsuma rezultātā

Iekšpolitiskie:
Latvijas politisko partiju nesaskaņas:
Latvijas liberālais vēlēšanu likums pavēra ceļu uz Saeimu daudzām sīkām partijām, kuru loma parlamentā bija izteikti destruktīva.
Daudzajām Saeimā esošajām
partijām priekšplānā izvirzījās nevis
valsts, bet gan partijas specifiskās
intereses.

Ļoti svarīgs demokrātijas vājuma un arī 15. maija apvērsuma cēlonis bija Latvijas politiskās elites negatavība demokrātijai un vairāku politisko līderu personiskās ambīcijas.
Liela nozīme bija K. Ulmaņa personiskām rakstura īpašībām-pārliecībai, kā uzlabot situāciju valstī, nosliecei
uz autoritārismu un varaskārei. Viņš
nespēja iedomāties sevi ārpus politikas
un varas.
Taču K. Ulmanis saprata, ka viņa politis-
kā zvaigzne jau sāka rietēt, un nākošās
Saeimas vēlēšanās 1934. gadā var tikt arī
neievēlēts.

934. gada pavasarī puča iespēju Latvijā apsvēra arī vairāki (LKO biedrība ,,Leģions’’, ,,Pērkoņkrusts) galēji labēji politiskie spēki. Tomēr vairāki apstākļi viņiem to neļāva izdarīt.



…