20. gs. Sākumā pasaules iedzīvotāji paredzēja pārmaiņas, taču tās tika gaidītas ar dažādām emocijām – nepacietību un bailēm, cerībām un nolemtību. Šīm pārmaiņām bija vairāki būtiski faktori:
Urbanizācija. Urbanizācija ietekmēja pilsētnieku domāšanu un dzīvesveidu, pilsētu sniegtās iespējas aizsāka masu patēriņu ēru (jo īpaši ASV).
Sociālā spriedze. Urbanizācija un ražošanas attīstība sekmēja lielpilsētu veidošanos, kurās arvien samazinājās kristietības loma un tikumība, tādējādi palielinoties noziedzībai un prostitūcijai. Strādnieks tika uzskatīts par iekārtu apkalpes mehānismu, tikai pārkāptas tā tiesības un tam bija ļoti slikti darba apstākļi, kas saasināja šķiru konfliktu un strādnieki Eiropā panāca savu tiesību palielināšanu.
Sieviešu cīņa par tiesībām. „Bērna emancipācija” Liels solis pretī demokrātiskai sabiedrībai ir sieviešu tiesību atzīšana un „bērnu emancipācija”( Emancipācija ir atbrīvošanās no kāda aizbildniecības, uzraudzības, cīņa par vienlīdzību attiecībās.), kas tika īstenota 20.gs. pirmajā pusē. Sievietes izcīnīja tiesības vēlēt un studēt, darboties tādās nozarēs kā jurisprudence un ķirurģija, un pateicoties Džonam Djūijam pēcāk, 20.gs. otrajā pusē norisinājās nozīmīga skolu reforma, kurā tika likts akcents uz pašu bērnu un viņa vajadzībām.
Tautu sadarbības attīstība Attīstījās valstu savstarpējā tirdzniecība un ekonomiskās attiecības, kultūras apmaiņa, ideoloģiskā vienošanās. Liels solis pretī tautu sadarbībai bija arī Olimpiskās spēles, Nobela prēmijas pasniegšana un pacifistu apvienošanās.
…