17.gadsimta literatūra

Žans Rasins (1639 – 1699)
Otrs lielākais klasicisma pārstāvis, dramaturgs.
Reliģisks cilvēks ar noslieci uz melanholiju un mistisku eksaltāciju, ļoti mīlēja dzeju.
Viņa pirmās traģēdijas tapa Korneja ietekmē, kurš par tām nebija sajūsmā, iesakot Rasinam pievērsties citiem žanriem.
Pirmos lielos panākumus ieguva ar traģēdiju “Andromahe”.
Citi darbi: “Britāniks”, “Fedra”, “Tits un Berenika“.

Žans Batists Moljērs (1622 – 1673)
Viens no izcilākajiem komēdiju autoriem pasaules literatūrā.
Visu mūžu Moljērs bija aktieris un ceļojošas trupas vadītājs. Lugu rakstīšanai viņš pievērsās tādēļ, lai bagātinātu trupas visai trūcīgo repertuāru.
Moljērs uzskatīja, ka komēdijai ir divi uzdevumi. Pirmais – pamācīt cilvēku, otrais – izklaidēt cilvēku.
Pasaules slavu ieguva ar lugām “Tartifs”, “Dons Žuans”, “Mizantrops”, “Skopulis”, “Skapēna nedarbi”. Šajos darbos viņš atspoguļoja tālaika dzīvi, izveidojot lieliskus tipāžus un atklājot dažādus sociālos netikumus.
Izcilākie 17.gs. literāti Anglijā

Džons Miltons (1608 – 1674)
Dzejnieks, kurš aktīvi piedalījās politikā.
Viņa daiļrade iezīmēja pāreju no renesanses literatūras uz klasicismu.
Literārās darbības sākumā rakstīja elēģijas, pastorāles un reliģisko dzeju, renesanses humānismam mijoties ar puritānisma ietekmi.
Jau būdams akls, Miltons radīja savus nozīmīgākos darbus, kuros no Bībeles aizgūtajos sižetos ietvēra pavisam citu saturu.
Pazīstamākie darbi: “Zaudētā paradīze”, “Atgūtā paradīze”, “Angļu tautas aizstāvībai”.

…