Lai izaugtu skaists un kvalitatīvs mežs, jau drīz pēc iestādīšanas tas jākopj. Pirmos kopšanas darbus veic ar krūmgriezi. Mērķtiecīgi kopts mežs ir veselīgāks, tas mazāk cieš no dažādām dabas katastrofām, tajā aug vairāk vērtīgu koku, kas turklāt ražo vairāk skābekļa. Koptā mežā izaug divas līdz trīs reizes vairāk koksnes nekā tad, ja paļaujas tikai uz dabu.
Katram kopšanā izpildāmā darba veidam ir noteikts mērķis.
Īsi pēc meža iestādīšanas veic agrotehnisko kopšanu, lai atbrīvotu jaunos stādījumus no zālaugu apēnojuma un sakņu konkurences, ļaujot kociņam augt netraucēti. Šādā veidā vienu jauno kociņu platību kopj divas trīs reizes vairāku gadu garumā. Parasti darbi tiek sākti jūnija beigās un turpināti līdz novembra sākumam. Ja meža audzēšanas cikla sākumā šo darbu neizpilda kvalitatīvi, kļūdu novēršana maksā dārgi – parasti tā nozīmē atkārtotu meža atjaunošanu.
Kad kociņi ir sasnieguši 1,5–2 metru augstumu, veic jaunaudžu kopšanu. To dara, lai atbrīvotu vērtīgākos un veselīgākos jaunos kociņus no savstarpējās konkurences, veidojot attiecīgajam meža tipam atbilstošu koku sugu sastāvu. Katram meža tipam piemērotākais koku sugu sastāvs ir pamats veselīgam, pret snieglauzi, vējgāzi un citiem bojājumiem noturīgam un vērtīgam mežam. Darba pamatā ir kociņu retināšana jeb to skaita samazināšana. Arī šos kopšanas darbus vairāku gadu garumā atkārto divas trīs reizes.
SECINĀJUMI
• Latvijas valts mežu saimnieciskā darbība ir ilgtspējīga;
• Latvijas valsts meži ir ļoti stabils uzņēmums ar lielu atbildību par darāmo darbu;
• LVM sniedz lielus ienākumu valsts budžetā;
• LVM pārdomati rūpējas par apkārtējo vidi. Latvijas valsts mežos notiek sabiedrībai nozīmīgu vietu apsaimniekošana.
…