Vērošanas prakses atskaite pirmsskolas izglītības iestādē

Mana vērošanas prakse noritēja vienā konkrētā grupiņā, tāpēc sniegšu īsu grupiņas aprakstu. „Skudriņu” grupiņu apmeklē 24 bērni- 13 zēni un 11 meitenes. Uz grupiņu ir divas audzinātājas un viena auklīte. Šī ir sagatavošanas grupiņa, tāpēc bērni jau rudenī dosies uz 1.klasi, izņēmums ir divi bērniņi, kuriem tikai šogad apritēja 4 gadiņi, un kuri šajā vecuma grupā ir tikai tāpēc, ka pārējās grupas tika jau nokomplektētas. Visi bērni ir mīlēti un aprūpēti, tāpēc šis fakts ietekmē jauko atmosfēru grupā. Bērni ir draudzīgi, atvērti un iejūtīgi. Bērni labprāt piedalās visās audzinātājas piedāvātajās aktivitātēs, taču ļoti izteikta grupas problēma ir neuzmanība, tāpēc reizēm rotaļas un dažas aktivitātes nesanāk tik raiti kā audzinātājām gribētos. Liels uzsvars jāliek uz aktivitātēm, kas attīsta uzmanības noturību un vērību. Audzinātāju darba stāžs pedagoģijā pārsniedz 15 gadus, taču viena audzinātāja turpina mācības neklātienē specializējoties tieši uz pirmsskolas vecuma skolotāju.
Visi šie bērni ir mājas bērni, tas nozīmē, ka pirmā mācību pieredze viņiem bija četru gadu vecumā, kad atnāca uz šo grupiņu. Sākums nebija viegls, jo daži bērni pat nemācēja pareizi rokās turēt zīmuli un kur vēl šķēres. Ļoti labi varēja redzēt, kur mājās ar bērnu tiek strādāts un kur nē.
Jautājot audzinātājām, kas ir pirmsskolas vecuma bērns, atbildes bija dažādas, bet vienotas savā kodolīgumā- bērns līdz septiņu gadu vecumam un savu vecāku spogulis. Arī es savā neilgajā laika posmā, ko pavadīju ar šiem bērniem uzzināju ļoti daudz vērojot viņus tikai no malas, no viņu darbībām. Bērns, kurš dzīvo ģimenē, kur vecāki lieto alkoholu, spēlējot ģimenēs, vēlas saskandināt glāzītes un iedzert, vēlas risināt konfliktsituācijas un pauž savu agresiju un neapmierinātību par dažādām sadzīviskām situācijām. …