3.Par praksi kopumā
Ar pedagoģiskā procesa plānošanu nebija problēmas. Lielākā daļa uzdevumu tika izpildīti un mērķis sasniegts.
Sava darba īstenošanai izmantoju uzskates metodes un vārdiskās metodes. Manā darbā bija šādi metodiskie paņēmieni: paskaidrojums, jaunu zināšanu sniegšana, saruna, norādījumi, atkārtošana, atgriezeniskā saite.
Darba organizācijas formas: pārsvarā bija darbs ar visu grupu, retāk darbs ar katru individuāli.
Darbā izmantotie līdzekļi: Dziesmiņa „Laburītu saulīte”, krītiņi, otas, ūdenskrāsas, lapas, garais sols, nelielas barjeras un kāpnes, bumbas, grupā esoši priekšmeti, kas gatavoti no dažāda materiāla, darba burtnīcas, zīmuļi, groziņš, kurā ir šīs dienas burts, kartona paliktnis un plastilīns, grāmata „Pirkstiņrotaļas”, krāsainie zīmuļi, dažādi attēli ar pavasara elementiem, uzziedējušie sniegpulkstenīši, vijolītes, dažas māllēpes, istabas temperatūrā audzētas tulpes un narcises, putni parkā, dažādas rotaļlietas.
Pedagoģiskā saskarsme ar bērniem: strādāju uzmanīgi, ņemot vērā, ka ne jau visiem bērniem der viena un tā pati metode un, ka visi nevar strādāt vienlīdz ātri.
Sadarbības prasmes ar kolēģiem: sadarbība ar kolēģiem bija ļoti sirsnīga, mans pedagoģiskais process tika uzskatīts par ļoti veiksmīgu un kolēģi ar prieku tajā piedalījās. Viņi palīdzēja man un es viņiem.
Manā darbā nebija neviena problēmsituācija ar, kuru es nespētu tikt galā. Viss veiksmīgi atrisinājās.
Pašiniciatīva: Ļoti gribējās zināt, kā tas ir, vadīt bērnus, sadarboties ar viņiem praktiski un saprast viņus. Tas man palīdzēja darbu veikt ar iejūtību un lielu interesi.
Sadarbība ar vecākiem: sadarbībā ar vecākiem man nebija problēmu. Bērniem patika, ka es strādāju ar viņiem. Pat visraudulīgākie bērni un dārziņu nāca ar prieku. Vecāki redzēdami bērnu attieksmi un patiku pret mani, uzticējās man.
…
