Datums: 2.02.2004.
2 stundas - 80min.
Auditorija:
10. klase.
Tēma: Domāšana un valoda.
Mērķis: Sniegt izpratni par domāšanas priekšnosacījumiem, domāšanas veidiem un operācijām, uzsverot valodas nozīmi cilvēka domāšanā.
Attīstīt prasmi strādāt grupā, prasmi uzstāties auditorijas priekšā, prasmi uzklausīt un prasmi uzdot jautājumus.
Stundas uzdevumi: 1. Iepazīties ar klasi, nodibināt kontaktu.
2. Pamēģināt novadīt stundu latviešu valodā.
3. Noskaidrot esošās zināšanas.
4. Izskaidrot domāšanas jēdzienu.
5. Iepazīstināt skolēnus ar domāšanas veidiem, operācijām, formām.
6. Noskiadrot, kāda saistība pastāv starp domāšanu un valodu.
7. Pozitīva atgriezeniskā saite.
Izmantojamās metodes:
Aplis.
Asociāciju veidošana.
Individuālais darbs ar uzskates materiālu.
Lekcija.
Darbs grupās.
Lomu spēle.
Stundas norise: Ievads. Iepazīšanās. Aplī. “Lūdzu pasakiet katrs savu vārdu un asociācijas, kādas jums pašiem veidojas saistībā ar to vārdu. Tā es mēģināšu Jūs atcerēties.” Pati sākšu pirmā.
Izdalīšu katram uzskates materiālus: bērnu klucīšus, puzlus, sagrieztos attēlus no grāmatām, žurnāliem, apsveikuma kartiņas un fotogrāfijas.
Palūgšu skolēnus salikt katram iedoto materiālu. Pēc uzdevuma izpildīšanas pārrunāsim kāds no psihes procesiem bija dominējošs šī uzdevuma izpildes laikā. Skolēni atbild, tādā veidā tiek noskaidrota stundas tēma.
Apjēgšana: Izdalu izdales materiālu. Īsi pastāstu par stundas tēmu. Lūdzu skolēnus sadalīties grupās pa 4 cilvēki: “Lūdzu sadalieties grupās pa 4 cilvēki, tā būs Jūsu mājas grupa. Katram grupas loceklim tiek piešķirts pienākums- 1. terminu meistars, 2. jautājumu meistars, 3 . zīmēšanas meistars, 4. galveno domu meistars. Meistari atrod savus kolēģus un izveidojušās darba grupās izpilda savus pienākumus, izmantojot izdales materiālu un mācību grāmatu.”
Vēlāk mājas grupas satiekas kopā un izveido prezentāciju par domāšanu un valodu.
Katra grupa uzstājas pec kārtas auditorijas priekšā, pārējie skolēni un skolotāja uzdod jautājumus vai papildina.
Refleksija: Atgriežamies aplī un vēl vienu reizi apspriežam pirmo uzdevumu. “Varbūt kādam no Jums radās citas idejas par to, kādi psihes procesi bija dominējošie, kad mēs mēģinājām salikt puzli vai attēlu?” Mēģinu vairāk uzmanības pievērst darbīgajam un tēlainajam domāšanas veidam, domāšanas operācijām.
Uzdodu jautājumu: “Ko no šajā stundā mācītā es atcerēšos vairāk?”
Mājas darbs: atjautības uzdevums “Kas dzer ūdeni? Kam pieder zebra?”
”Paldies par stundu!”
SECINĀJUMI:
Apļa metode ir sarežģīta priekš skolēniem, kas nav pieraduši pie tāda veida darba. Daudzi mēģina noslēpties, pieliekot priekšā galdu, krēslu utt.
Darbs aplī būtu efektīvāks, ja es sadalītu draugus, palūgtu samainīties vietām.
Skolēniem ir bail izteikt domas saviem vārdiem, daudzi mēģina izmantot grāmatas, nav pārliecināti par sevi.
Manuprāt, nākošajās stundās es lēni varēšu pāriet uz latviešu valodu, jo valodas zināšanas līmenis ir augsts.
Skolēni nav pieraduši pie izdales materiāla, mēģina pierakstīt gandrīz katru manu vārdu, neizmantojot izdales materiālu.
Jāpievērš uzmanība darbam grupās, jāmēģina attīstīt prasmi sadalīt pienākumus, bija cilvēki, kuri uzņēmās visu pienākumu izpildi uz sevi.
Skolēniem patīk, ka tiek uzklausīts katra viedoklis.…
