Indricas upes sateces baseina fizioģeogrāfiskais raksturojums:
Indrica ir Daugavas labā krasta pieteka un atrodas Krāslavas rajonā. Upes baseins atrodas Latgales augstienes DA daļā, Dagdas paugurainē. Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos ir Astašova un Konstantinova. Baseina platība ir 258 km2. Latvijā kopumā ir 213 upes, kuru sateces baseins pārsniedz 100 km2 (Znotiņa, 2006). Indrica tek galvenokārt dienvidaustrumu - dienvidu virzienā. Lejtece atrodas Augšdaugavas pazeminājumā (Pastors, 1995).
Augštecē līdz Indra ezeram upei ir cits nosaukums – Dzeguze. Tā sākas no novadgrāvjiem nolaistā Astašovas ezera, kura apkaimē tek pa plašām palieņu pļavām. Dzeguzes vidustecē ir pauguraine, pie ietekas Ižūna ezerā atkal vērojamas plašas, purvainas pļavas. No Ižūna ezera ir 4 km gara starpteka uz Indra ezeru, no kura arī sākas Indrica. Tā tek pa ļoti paugurainu apvidu. Lejtecē ir vairāki lieli līkumi, daudzi mazi meandri un stāvi krasti. Indrica uzņem vairāku nelielu ezeru noteci. Atbilstoši reljefa maiņām, mainās arī pašas upes kritums, kurš dažādos upes posmos ir atšķirīgs. Dzeguzes relatīvais kritums paugurainē sasniedz 8-10 m/km, bet vidustecē, ezeru posmā, ir tikai 0,2 m/km. Lejpus Indra ezera relatīvais kritums sākumā ir liels (5-7 m/km), tad nedaudz samazinās. Lielākās pietekas, kuras visas ir kreisā krasta, ir Izovas strauts (7 km), Nartišu grāvis (7 km), Noviku grāvis (6 km). Ir vēl 47 mazākas pietekas, kas ir īsākas par 5 km, to kopgarums ir 65 km. Indricas baseinā atrodas 14 ezeri, kuru kopplatība ir 5,51 km2 (Pastors, 1995). Lielākais ir Indra ezers ar platību 2,02 km2. Tā garums ir 2,5 km un lielākais platums 1,3 km, vidējais dziļums 4,3 m. Indra ezera sateces baseins ir 117 km2 (praktiskajā darbā aprēķinātais lielums – 121,47 km2), un tas ietilpst Daugavas lielbaseinā (Eipurs, 1995).
Indricas baseina teritorijas mežainums ir 25 %. Mežu teritorijas ir vienmērīgi izvietojušās pa visu baseinu. Pētījumi parādījuši, ka mežu masīvi samazina grunts mitrumu. Mazu upju summārā notece mežainos baseinos ir mazāka nekā tādu pašu upju noteces klajumos. Mežu masīvi vienādos pārējos apstākļos iztvaiko vairāk ūdens nekā klajumi. Šā apstākļa dēļ meži samazina kopējo vietējo upju noteci. Pavasaros mežā sniega kušana ir apmēram 2-3 nedēļas ilgstošāka nekā klajumā. Tāpēc, ja meža masīvi izvietoti vienmērīgi pa baseinu, palu maksimālā notece, salīdzinot ar klajuma upēm, ir mazāka. Indricas baseina purvainums ir 8 %, kas ir mazs rādītājs. Tā kā purvi iztvaiko vairāk mitruma nekā sauszeme un dažreiz pat vairāk nekā ūdens virsma, tad kopējā notece no purvainiem baseiniem sagaidāma mazāka nekā no baseiniem bez purviem (ja pārējie apstākļi vienādi) (Apsīte, 2006).
…
