Rezultāti.
Rēzeknes upes šķērsgriezuma Nr.8 augstākais līmenis ir 142 metri virs jūras līmeņa un šī līmeņa caurplūdums ir 10,30 kubikmetri sekundē, savukārt zemākais līmenis ir 140,75 metru augstumā virs jūras līmeņa un tā caurplūdums ir 0,57 kubikmetri sekundē. Rezultāti apstiprina sakarību, ka pieaugot upes ūdens līmeņiem, pieaug arī caurplūdums, kā arī sakarība starp caurplūdumu, dziļumu un platumu – pieaugot dziļumam, pieaug caurplūdums, un pieaugot platumam, pieaug arī caurplūdums. Starp līmeņiem un caurplūdumu pastāv nelineāra sakarība, jo to ietekmē gultnes negludums un aizaigums. (skat.pielikuma 2.att.) Rēzeknes upe skaitās neliela, tā ieņem 12. vietu garāko upju sarakstā, kā arī dotais upes gultnes raupjuma koeficients n=0,035 pēc Zīverta literatūras avotiem atbilst daļēji aizaugušiem kanāliem un mazām upēm.
Dotajam Rēzeknes upes šķērsprofilam Nr. 8 abi krasti nav vienādi, labais ir stāvāks, bet kreisais ir lēzanāks. Tas liecina, ka dotais šķērsgriezums ir no meandras posma, nevis taisnā posma.(skat.pielikuma 1.att.) Meandri raksturīgi tādiem upes posmiem, kur straume iegraužas sīkgraudainos aluviālos nogulumos, slīpums ir lēzens un straume piesātināta ar sanesām. Upes līkumā ūdens plūsma virsējos slāņos ir vērsta ieslīpi pret ieliekto krastu, bet pie dibena ieslīpi uz izliekto krastu. Tādēļ ieliektais krasts tiek noskalots un tā piekājē veidojas padziļinājums – iedzelme. Sanešus, kas tiek noskaloti ieliektajā krastā, straume transportē uz leju uz upes pretējo krastu un tā, ka šeit straumes ātrums samazinās, sākas sanešu izgulsnēšanās un no tiem veidojas malas sēre. (E.Apsīte, 2009) Tā kā ieliektais krasts atrodas labajā pusē un izliektais kreisajā, tad var secināt, ka upe līkumu met virzienā pa kreisi.
…
