Dūņu laukus ierīko uz dabīga pamata pie gruntsūdeņu līmeņa, ne mazāka kā 1,5 m no zemes virsas. Teritorijas trūkuma vai augstāka gruntsūdeņu līmeņa gadījumā, dūņu laukos ierīko cauruļu drenāžu. Caurules gulda grāvjos, kurus aizpilda ar šķembām vai rupju granti. Attālumu starp drenāžas grāvjiem pieņem 6-8 m. Grāvju minimālais dziļums - 0,6 m, drenāžas vada slīpums – 0,003. Metāntenkos izraudzētos nosēdumus, kuru mitruma procents ir – 90-97, visbiežāk gan 97, periodiski uzlej 20-25 cm biezā kārtā uz šiem laukiem. Nosēdumus laukiem pievada pa caurulēm vai teknēm, kurās ierīkotas izlaides.
Pēc atūdeņošanas nosēdumu mitrums ir samazinājies līdz 75-80 %.
Atūdeņotos nosēdumus savāc ar skrēperiem un buldozeriem, iekrauj automašīnās ar ekskavatoriem un izved uz laukiem augsnes mēslošanai, ko reglamentē LR MK 2002.g. 20. aug. noteikumi nr. 365 „Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli”. Šim nolūkam dūņu laukos ierīko ceļus autotransportam un citiem, augstāk minētiem, mehānismiem.
Ziemas laikā nosēdumus uzsaldē, šim nolūkam izmantojot 80 % no kopējās dūņu lauku platības. 20 % izmanto pavasara periodā, kamēr izkūst uzsaldētie nosēdumi. Uzsaldēto nosēdumu slānim jābūt 10 cm zemāk par dūņu lauku ierobežojošo zemes valnīšu augstumu.
Dūņu lauku kopējā platība ir atkarīga no nosēdumu daudzuma, to rakstura (raudzēti vai nē) un klimatiskiem apstākļiem. Nosēdumu noslodzes norma uz vidēji ir 1-3,5 /gadā.
Faktiskai dūņu lauku platībai jābūt 20-40 % lielākai par lietderīgo, jo šī daļa nepieciešama ceļu, valnīšu un tekņu ierīkošanai.
…
