Latgales tautas tērpu novads apņem gandrīz veselus trīs apriņķus. Tās apģērbi pieskaitāmi tam pašam Austrumlatvijas kultūras apgabalam, kura centrs ir Krustpils novads un kurā vēl ietilpst Vidzemes vidiene, Augšzeme un Abrene.
Tagad Krustpils novadam līdzinās tikai Latgales rietumu daļa; jo tālāk, jo mazāka šī līdzība top, kaut arī pilnīgi tā neizzūd nevienā vietā pēc uzglabātiem vēstures dokumentiem spriežot, vairākus gadu simteņus atpakaļ Latgale bija daudz viengabalaināka un arī daudz vairāk līdzinājās pārējiem, sākumā mētajiem Latvijas novadiem
Latgales tautas tērpa novada robežu austrumos nosaka valsts robeža, dienvidos- Daugava, rietumos- Līksnas, Kapiņu, Vārkavas, Rudzētu, Atašienes un Barkavas, bet ziemeļos- Gaigalavas, Kacēnu, Mērdzenes un Kārsavas pagasts.Latgales sieviešu goda tērpam bija visi tie paši gabali, kas Krustpils novadā: sagšas vai snātenes, retāk arī krāsainas vai gluži baltas villaines, krekls, brunči, josta, zeķes un gaišas pastalas, retāk kurpes. Sievas galvas apsedza ar autu vai baltu lakatu, bet jaunavas lika galvā vainagu. Rotu bija maz- neliela sudraba saktiņa kreklam un drusku lielāka sagšai vai snātenei. Greznās burbuļu saktas sagšu saspraušanai Latgalē reti atrodamas.
Par ļoti vecām, latviskām ģērbšanās tradīcijām uzskatāma sagšu segšana, vairāku saktiņu saspraušanu kreklā, vainaga valkāšana un galvas notīšanu ar sievas autu. Tik pat vecas parašas pastāvēja visu šo gabalu gatavošanas un rotāšanas paņēmienos. It īpaši to var teikt par atsevišķu gabalu rotāšanu ar rakstiem: raksti vienmēr padoti nosacītai, sen izveidotai likumsakarībai, no kuras neviena tērpu gatavošana nedrīkstēja atsacīties.
Greznākie un ievērojamākie goda tērpa gabali senos laikos bija sagšas. Tās pazina un lietoja visā Latgalē, sākot no Krustpils novada robežām līdz Ludzai un Krāslavai. Vienkāršākās sagšas galos izbeidzās tikai ar vienu- baltu- bārkšu kārtu, un tām nebija arī krāsaino ceļu apaudu.…
