Prakses atskaite
Eksaktās un dabaszinātnes
Ģeogrāfija
Sventes ezera morfometrisko raksturlielumu noteikšana un ...-
Sventes ezera morfometrisko raksturlielumu noteikšana un ezera termiskais režīms
Manis pētītajos gados īsākais ledstāves ilgums bijis laika posmā 1974.-1975.gadam, savukārt no 1976.-1979.gadam šis periods bijis ilgāks un svārstījies apmēram no 131 dienas līdz 139 dienām. Pēc maksimālā ledus biezuma, kā arī datuma, kad tas konstatēts varam spriest par aukstāko dienu ziemas periodā, bet pēc vidējā ledus biezuma par ziemas bargumu kopumā. Visos mērījumos maksimālais ledus biezums tika konstatēts no februāra beigām līdz marta vidum. Parasti ap astronomiskā pavasara iestāšanās laiku ( marta divdesmitie datumi) arī ledus biezums sarūk un kļūs plānāks, kā novērojams arī šinī laika periodā.
Dotā informācija parāda, ka bargākā ziema bijusi laika posmā 1978.-1979.gadā, kad maksimālais ledus biezums (57cm) tika sasniegts 28.februārī un 10.martā, un vidējais ledus biezums bijis 43,33cm. Kā arī ledus ezeru klājis ilgu laiku (134 dienas) un sācis uzlūzt tikai 22.aprīlī.
Maigākā ziema bijusi laika posmā 1975. – 1976.gadā, ar vidējo ledus biezumu 15,94 cm un ar maksimālo ledus biezumu( tikai 23cm) 28.februārī. Tā ir bijusi vidēja garuma ziema, jo laika posms līdz ledus segas izveidošanās brīdim un tās uzlūšanas datumam ir 124 dienas.
Īsākā ziema konstatēta laika posmā 1974.-1975.gadā, kad ledstāves ilgums bijis vien 97dienas, sals parādījies vēlu (28.12), kā arī ledus salīdzinoši ātri uzlūzis (04.04.). Taču ziema bijusi samērā barga, jo vidējais ledus biezums bijis 39,41cm, bet maksimālo atzīmi sasniedzis 10martā, kad ledus segas biezums sasniedza 45cm biezumu.
Garākā ziema novērota laika posmā 1976.-1977.gadā, kad ledstāves ilgums bijis 139 dienas. Kā arī ziema bijusi barga ar vidējo ledus biezumu 36,83cm un maksimālo ledus biezumu 20.martā (50cm), kas liecina, ka sals „pieturējies” arī marta mēneša beidzamajos datumos.
Dotā informācija ir tikai aptuvena, jo kā zināms, tad ik pēc 4 gadiem februāra mēnesis ir par 4 dienām garāks, bet manos aprēķinos februāra mēnesis tika ievietots, kā laika periods ar 28 dienām. Nav dota informācija arī par to, kur tieši ledus biezums ir uzmērīt – vai tas ir tuvāk krastam, vai vidusdaļā un vai uzmērīts ik reizi vienā un tajā pašā vietā, kas diagrammā, iespējams, ieviestu dažādas korekcijas.
…
Ziemas atdzišana ezerā iestājas, kad ūdens virskārtā temperatūra nokrītas zem +4 °C un tā izbeidzas tikai tad, kad ezerā ir izveidojusies ledus sega (Zīverts, 2004). . Siltuma plūsma no ezera dibena pārsniedz siltuma apmaiņu caur ledus vai sniega segu. Tā kā ezera dziļākajās vietās siltuma inerce ir lielāka, tad vispirms aizsalst seklākās vietas- līči un piekrastes, bet vēlāk aizsalst arī dziļākās vietas. 1. februāra līknē ir vērojama ziemas apgrieztā temperatūras stratifikācija. Sventes ezera ūdens virsējos slāņos temperatūra ir vēsāka, bet līdz ar dziļumu ūdens temperatūra nedaudz, bet vienmērīgi pieaug. Pavasara sasilšana ir tad, kad iestājas dziļumā virzīta siltuma plūsma. 31. martā, var redzēt, ka palielinoties dziļumam, palielinās arī ūdens temperatūra, pēc kā var spriest, ka ezerā ir iestājusies pavasara sasilšana. Straujas ūdens temperatūras izmaiņas vērojamas dziļumāno 0,1 – 3m, kur salīdzinoši mazā dziļuma starpībā ūdens temperatūra pieaug par veselu grādu. Salīdzinoši nemainīga ūdens temperatūra ir vērojama 3–10 m dziļumā, kas ir 1,2 – 1,6 °C, bet dziļāk temperatūras nemainīgums nav tik viendabīgs, kas skaidrojams ar to, ka nemainīga temperatūra ezerā ilgst neilgu laika posmu pēc tam, kad ezers ir atbrīvojies no ledus segas. Tā kā līknes izveidošanai ir ņemti dati par vienu pavasara dienu, tad ir iespējams, ka parādība, kad visa ūdens temperatūra ir vienāda ezerā ir jau notikusi vai arī tā vēl tikai būs vērojama pēc 31. marta, jo tas ir atkarīgs no tā, kad konkrētajā gadā Sventes ezers atbrīvojās no ledus segas. 20. jūnija līknē redzama vasaras sasilšana, kad ūdens temperatūra visaugstākā ir virskārtā, bet ar dziļumu pakāpeniski samazinās. Visaugstākā ūdens temperatūra 17,1 – 16,5 °C ir ūdens virsējā slānī, attiecīgi 0,1 – 5 m dziļumā, ko veicina pastiprināta saules radiācija Šo slāni dēvē par epilimnionu. Zem epilimniona atrodas lēcējslānis, bet aiz lēcējslāņa atrodas nemainīgs ūdens temperatūras slānis - hipolimniona slānis, kurā temperatūra ir salīdzinoši zema.(Wetzel, 2001) Hipolimniona zemā temperatūra izskaidrojama ar to, ka Sventes ezers ir diezgan dziļš un šaurs, līdz ar to ūdens var nesajaukties pilnībā, vai vismaz tas notiek daudz lēnāk kā seklos un salīdzinoši platos ezeros. Šīs diagrammas ietvaros grūti spriest par lēcējslāni un hipolimniona atrašanos, jo tabulā netiek apskatīta visa Sventes ezera dziļuma amplitūda, bet parādīts dziļums līdz 17,5m, pēc kā nav pareizi spriest par šo slāņu noteiktu atrašanās vietu nezinot visus ezera datus.
- Gaisa mitrums un tā analīze
- Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana
- Sventes ezera morfometrisko raksturlielumu noteikšana un ezera termiskais režīms
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana
Prakses atskaite augstskolai5
-
Gaisa mitrums un tā analīze
Prakses atskaite augstskolai5
-
Ģeomorfoloģijas lauka kursa atskaite
Prakses atskaite augstskolai26
-
Hidroloģijas prakses atskaite
Prakses atskaite augstskolai18
-
Bānūžkalns un tā apkārtne
Prakses atskaite augstskolai19
Novērtēts!