5. Secinājumi
1. Sausieņu mežu rindas dažādos augšanas apstākļu tipos konstatēti divi augsnes apakštipi. Damaksnī - iluviālā humusa podzols. Mētrājā un silā - tipiskais podzols. Purvaiņu mežos konstatēta augstā purva tipiskā kūdraugsne.
2. Sausieņu meža biotopā mežaudzei noteikta II, III, IV, V klases bonitāte un purvaiņu mežos V klases bonitāte.
3. Veģetācija sausieņu mežā ir ievērojami daudzveidīgāka abiotisko faktoru – mitruma, reljefa, augsnes – ietekmē, nekā purvaiņu mežos. Katrā biotopā ir sastopamas tiem raksturīgās indikatorsugas. Augsnei ir būtiska ietekme uz zemsedzes dažādību.
4. Visvairāk bezmugurkaulnieku dzimtas konstatētas sausieņu mežu biotopā, kas saistīts ar tur sastopamo augu sugu daudzveidību un mikroklimatiskajiem apstākļiem. Sastopamie augi kalpo par barības bāzi fitofāgiem, piemēram, cikādēm un blaktīm.
5. Mitrās, skābās un kūdrainās augsnes dēļ purvaiņu mežos tika konstatēta mazāka augu daudzveidība nekā sausieņu mežos, līdz ar ko arī sastopams mazāks bezmugurkaulnieku īpatņu skaits. Šādi apstākļi ir labvēlīgi tikai mitrumu mīlošām sugām.
6. Pētījuma laikā iegūtie dati apstiprina izvirzīto hipotēzi, ka augu un bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība ir lielāka sausieņu mežos. Tur sastopama auglīgāka augsne, kas rada iespēju augt dažādām augu sugām. Esošā augu sugu daudzveidība nodrošina pietiekami lielu barības bāzi bezmugurkaulniekiem. Sausieņu mežā bezmugurkaulnieku vairošanās apstākļi ir labvēlīgāki pastāvošā mikroklimata dēļ.
…