5. VIDES PĀRSKATĀ IEKĻAUTĀS INFORMĀCIJAS KOPSAVILKUMS
Plānošanas dokumenta realizācija uzlabos esošo vides stāvokli apskatāmajā teritorijā, kā arī veicinās teritorijas sakārtotību, potenciālo resursu izmantošanu, vides un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, pastāvošās likumdošanas un sabiedrības interešu ievērošanu nekustamo īpašumu izmantošanā.
Dokumenta realizācija neradīs negatīvu ietekmi uz ĪAD teritorijām jo netiek paredzētas ražošanas vai dzīvojamās apbūves teritorijas ĪADT tuvumā vai būtisks šo teritoriju palielinājums Subates pilsētas un tās lauku teritorijas, plānojums neparedz būtisku zemes izmantošanas mērķa maiņu apskatāmajā teritorijā un ir izstrādāts tādā veidā, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu esošos objektus un teritorijas gan ekonomiskā ziņā, gan no vides aizsardzības viedokļa, un daudzos gadījumos šie abi aspekti sakrīt.
Subates pilsētā ar lauku teritoriju nav lielu atmosfēru un ūdeņus piesārņojošu vielu emisijas avotu, lielāko daļu piesārņojuma rada emisija no katlu mājam, transporta un attīrīšanas iekārtām. Minētajā teritorijā esošo vides stāvokli dabas liegumos, kurus var ietekmēt teritorijas plānojums, var uzskatīt par labu. Ietekmes uz vidi samazināšanai Subates pilsētas un tās lauku teritorijas plānošanas dokumentā ir noteiktas dažādas aizsargjoslas atbilstoši LR „Aizsargjoslu likumam”.
Esošajam Subates pilsētas ar lauku teritoriju plānojumam nav piedāvāti alternatīvie varianti, izstrādājot plānošanas dokumentu, tajā nav paredzēta negatīva ietekme uz NATURA 2000 teritorijām, tādejādi nav nepieciešami arī kompensēšanas pasākumi saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” X daļas 43. pantu. Izstrādātā plānošanas dokumenta īstenošana neradīs paredzamas pārrobežu ietekmes. Problēmas, ko neatrisina plānojums:
Nav atrisināta cieto sadzīves atkritumu savākšana no viensētām;
Nav iespējams nodrošināt esošo viensētu dzīvojamo un saimniecisko notekūdeņu attīrīšanu;
Saglabājas virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma risks no viensētu notekūdeņiem;
Daļa esošās dzīvojamās apbūves atrodas teritorijās ar neatbilstoša izmantojuma statusu - kapu aizsargjoslā, autoceļu aizsargjoslā u.c.;
Būtu nepieciešams izveidot vides monitoringa sistēmu, kas nodrošinātu plānošanas dokumenta īstenošanas ietekmes uz vidi novērtējumu, reizi četros gados veicot mērījumus, lai varētu novērtēt, prognozēt un minimizēt radušās ietekmes.
…
