Sociālā darba prakse mezo un makro līmenī

Iestājoties Eiropas Savienībā, tiek izvērtēti plusi un mīnusi, tomēr kā galvenā vērtība vienmēr un visur jāatceras cilvēks. Arī mūsu cilvēki mainās un pēdējā laikā mēs sastopam uz ielām cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem aiz vien biežāk. Par dažādu problēmu atrisinājumu kļuva plaši sazarots atbalsts atvērtā sabiedrībā, ko noteica pieaugoša ekonomiskā labklājība un sabiedrības vēlme uzņemties sociālu atbildību. Cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir nepieciešams tas, ko saņem visi sabiedrības locekļi – individuāla pieeja un apzināšanās, ka esi noderīgs. Taču lai to sasniegtu, šiem cilvēkiem ir nepieciešams īpašs atbalsts. Neskatoties uz to, ka ir daudz kas mainījies un sabiedrība vairs nav tik noraidoša, tomēr cilvēku iekšējā nedrošība, pašapziņas trūkums un izglītības jeb dažādu elementāru zināšanu trūkums bieži vien ir šķērslis, lai izietu sabiedrībā. Vēl joprojām ir sabiedrības locekļi, kuri ikdienā nesaskaras ar cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, nespēj iedomāties par šo cilvēku problēmām un nespēj tās sasaistīt ar tik ikdienišķām lietām, kuras vesels cilvēks ir spējīgs izdarīt jau ar ierastām kustībām.
Neskatoties uz to, var atzīt, ka Latvija ir sasniegusi to līmeni, kad līdzekļu trūkums cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem problēmu risināšanai vairs nevar būt attaisnojums, jo galvenais dzinulis situācijas mainīšanai ir vēlme darīt, vēlme palīdzēt un vēlme iekļaut šos cilvēkus sabiedrībā, lai par viņiem nevajadzētu runāt, kā par atstumtajiem. …