IEVADS
Izglītības sistēma Latvijā ir organizēta tā, lai ikvienam cilvēkam būtu labvēlīgi apstākļi personības izaugsmei, lai ikviens spētu konkurēt darba tirgū un lai pasaules kultūras kontekstā sekmētu arī etniskās kultūras pamatvērtību apguvi.
Latvijā mazākumtautībām tiek nodrošinātas iespējas saglabāt un izkopt valodu, kultūru, garantētas iespējas iegūt izglītību līdztekus valsts valodā arī savā dzimtajā valodā. Latvijā garantētās iespējas sekmīgi izmanto astoņu mazākumtautību grupu – baltkrievu, čigānu, ebreju, igauņu, krievu, lietuviešu, poļu un ukraiņu skolās. Lielākais īpatsvars skolām, kuras realizē mazākumtautību izglītības programmas ir skolas ar krievu valodu, kaut arī statistika liecina, ka šajās skolās 26 % skolēnu pārstāv citas etniskās grupas.
Pasaules zinātnieki un arī Latvijas pedagogu un lingvinistu atzinumi par valodas apguvi norāda, ka vislabākos rezultātus var sasniegt, lietojot valodu dažādās situācijās, tai skaitā apgūstot citus mācību priekšmetus attiecīgajā valodā, nevis valodas, kā atsevišķa mācību priekšmeta apguvē. Divu valodu, valsts un mazākumtautību lietošana mācību procesā nodrošina nākotnē lielāku konkurētspēju darba tirgū, jo tas dod iespēju cilvēkam lietot abas valodas dažādās dzīves situācijās.
Jau no 1999. gada 1. septembra augstākās izglītības ieguve ir Latviešu valodā, līdz ar to ikviena mazākumtautību skola liek uzsvaru uz valsts valodas pilnīgāku apguvi. Tas nepieciešams lai skolas varētu konkurēt piedāvātajā izglītības programmu realizēšanas tirgū, jo katrs bērnu vecāks vēlās, lai viņa bērns iegūtu pēc iespējas labāku un kvalitatīvāku izglītību. Latvija nosakot vidējās izglītības ieguvē, kā dominējošo valodu izmantot Latviešu valodu un līdztekus saglabājot iespējas izmantot arī mazākumtautību valodu, pilnībā ievēro šobrīd vispārpieņemto starptautisko praksi mazākumtautību izglītības jautājumu risināšanā un to apliecina Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību oficiālais paskaidrojumu izraksts.
Palielinot latviešu valodas prasmes un realizējot blakus mazākumtautību izglītības programmām arī izglītības programmas latviešu valodas plūsmas bērniem, skolēnu zināšanas valsts valodā līdzināsies latviešu valodas skolu beidzējiem. No otras puses skolēni, būs arī teicami apguvuši krievu valodas zināšanas, kuras ir diezgan vājas ir latviešu skolu beidzējiem, līdz ar to šie skolēni, būs konkurētspējīgāki darba tirgū, kur krievu valoda ir ļoti pieprasīta. Skola ar divvalodu plūsmu arī labāk palīdzēs izprast dažādu valsts kultūras un tradīciju atšķirību, integrēties sabiedrībā un kļūstot par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem un patriotiem.
1. IESTĀDES REKVIZĪTI
Iestādes nosaukums: Rīgas 75. vidusskola
Reģistrācijas numurs Izglītības iestāžu reģistrā: 3613900682
Reģistrācijas datums Izglītības iestāžu reģistrā: 19.04.2000.
Reģistrācijas apliecības izsniegšanas datums: 06.03.2002.
LR IZM iestādes kods: 361315
Juridiskais statuss: Pašvaldības izglītības iestāde pamatizglītības un vidējās izglītības programmas īstenošanai
Tips: Vispārējās izglītības iestāde
Apakštips: Vispārizglītojošā vidusskola
Mācību valoda: Krievu
Izglītības iestādes juridiskā adrese: Ogres iela 1, Rīga, LV 1064
Tālrunis: 7415843
Fakss: 7145781
E-pasts: R75G@rsdc.lv
Pakļautība: Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments
Īpašuma tiesības: Ēkas un zeme – pašvaldības īpašums
Izglītības iestādes dibinātāji: Rīgas dome
Izglītības iestādes vadītājs: Ludmila Kašina
2. PLĀNA KOPSAVILKUMS
Iestādes vēsture un pašreizējā darbība
Ar Latvijas PSR Izglītības ministrijas 1974. gada 19. jūlija pavēli Nr. 112, jaunuzceltā skola Rīgā, Maskavas rajonā, Ogres ielā 1, tika nosaukta par Rīgas 75. vidusskolu (1. pielikums). Vidusskola tika atklāta 1974. g. 1. septembrī. Tā bija skola ar krievu un latviešu mācību valodu. Skolas direktore deviņus gadus bija J. Rozenvalde. Šajā laikā vidusskola bija ievērojama ar tīrību, kārtību, disciplinētību un bija labākā skola apkārtnes izveidošanā. No 1983 -1995 gadam skolā notika liela kadru mainība, mainījās direktori un mācību daļas vadītāji. Šajos divpadsmit gados nomainījās seši skolas direktori, seši mācību daļas vadītāji, seši direktora vietnieki saimniecības darbā. Lielā kadru mainība veicināja skolas prestiža krišanos. Skolas vadības nestabilitāte pasliktināja arī materiāli tehnisko bāzi un skolas sadarbību ar skolēnu vecākiem.
1992. gadā vidusskolai ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas Tautas deputātu padomes valdes lēmumu tika piešķirts nosaukums Rīgas 75. vidusskola - ģimnāzija un kā vidusskola - ģimnāzija tā darbojās līdz 2001. gadam (2. pielikums). Atbilstoši noteikumiem 2001. gadā, lai paliktu ģimnāzijas statusā, skolai bija jāsadalās divās daļās, pamatskolā un ģimnāzijā, jo atbilstoši noteikumiem proģimnāziskās klases sākās tikai no 7. klases. Lai nenotiktu skolas sadale divās daļās un tā tika no jauna akreditēta, kā Rīgas 75. vidusskola (3. pielikums).
…
