Skābekļa titrēšana un piesātinājuma aprēķināšana

70 tūkstoši km2 jeb vairāk nekā sestā daļa Baltijas jūras mirst – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada dēļ vairs gandrīz nekas nespēj dzīvot. Tās ir eitrofikācijas sekas – ūdenī ieplūstot pārāk daudz barības vielām, tiek veicināta ātri augošo aļģu vairošanās. Pūstot tās patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc zivis, jūras zīdītāji un daudzi citi dzīvi organismi nespēj vairoties un izdzīvot šajās Baltijas jūras vietās.
Pēdējo 50 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā, kas būtiski izmainījusi jūras ūdens sastāvu – tagad tajā ir četras reizes vairāk slāpekļa un astoņas reizes vairāk fosfora nekā 1900. gadā. Vairāku desmitu metru dziļumā jūra ir kļuvusi par bezskābekļa zonu, no kuras ņemtie ūdens paraugi smird kā kanalizācija. Ūdens caurredzamība samazinājusies par trīs metriem, un būtiski izmainījies jūras augu valsts sastāvs, ko bieži var redzēt pat ūdens virskārtā.
…