Ievads
Liepāja ir ostas pilsēta ar aptuveni 89 000 iedzīvotājiem un atrodas Latvijas Baltijas jūras krastā, kādus 220 km uz rietumiem no Rīgas. Teritorija ir ierobežota, no vienas puses, ar Baltijas jūru un, no otras puses, ar Liepājas pilsētas administratīvo robežu. Teritorija ir aptuveni 14 km gara un 6 km plata. Liepājas Ūdens (LŪ), uzņēmums ar ierobežotu atbildību un pilnībā piederošs Liepājas pilsētai, nodrošina pilsētas un tās priekšpilsētu ūdensapgādes un notekūdeņu pakalpojumus aptuveni 89% iedzīvotāju.
Iedzīvotāji, kuriem nav pieslēguma centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, pārsvarā izmanto uz ielām izvietotos brīvkrānus. Pilsētā ir ļoti neliels skaits privāto grodu aku, kuras izmanto dzeramajam ūdenim. Iedzīvotāji, kuriem nav pieslēguma notekūdeņu sistēmai, izmanto nosēdbedres, kuras iztukšo LŪ.
Kā savu prakses vietu es izvēlējos uzņēmumu SIA ”Liepājas ūdens” ar kura darbību iepazinos šīs prakses laikā (no 25.03.2008 līdz 02.05.2008). praktiski darbojos Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI).
Vēsture
19. gadsimta sākumā Liepājas pilsētas iedzīvotājus un rūpniecības uzņēmumus ar vajadzīgo ūdeni apgādāja artēziskās akas, 1913. gadā pilsētā bija 84 dzeramā ūdens akas ar rokas sūkņiem. Politisko un saimniecisko apstākļu maiņa pēc Pirmā Pasaules kara mazināja nepieciešamību pēc centralizēta ūdensvada, jo Liepājas osta un līdz ar to arī visa pilsēta zaudēja savu saimniecisko aktivitāti un pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums apstājās.
Latvijas neatkarības laikā centrālās ūdensapgādes jautājums Liepājas pilsētā atkal bija aktuāls un 1936. gadā profesors Sīmanis izstrādāja ūdensvada projektu 75000 iedzīvotāju apgādei ar dzeramo ūdeni. Šāds projekts bija nepieciešams, jo pastāvošā ūdensapgāde neatbilda sanitārajām prasībām un pilsētas uzturēto artēzisko aku tīkls nepietiekošs.
Sanitārajām prasībām pievienojās vēl citi apstākļi - Zemes bagātību pētīšanas institūts izdarīja urbumus, kā rezultātā noskaidrojās, ka izmantojamā artēziskā ūdens horizonta līmenis pilsētā ir stipri krities, dažā akā pat līdz 2,5 m zem vidējā Baltijas jūras līmeņa. Izmantojamā līmeņa horizonta krišanās rezultātā pilsētas tehniskā nodaļa bijusi spiesta pārbūvēt vairākas artēziskās akas, uzstādot tajās dziļumsūkņus, jo vecās ierīces vairs nav darbojušās. 1940. gada beigās Zemes bagātību pētīšanas institūts uzsāka pētījumus par dzeramā ūdens ieguves avotiem Liepājas pilsētā.
…