1.Kļūdainās situācijas izpratne un reakcija.
Man taču klasē ir jānodarbina katrs skolēns;
Viņiem ir jādara, tas ko lieku, jo es taču esmu skolotājs;
Man katram no viņiem ir jāiemāca tas, kas no manis tiek prasīts, bet ja viņi nedarīs to, ko es lieku un neklausīsies manī, tad tas nebūs iespējams;
Ja es klasē nepanākšu disciplīnu, mani vairs necienīs;
Ja es tagad nepanākšu mieru klasē, tas atkārtosies vienmēr, arī darbus neviens nedarīs, ja uzskatīs, ka manā stundā var darīt jebko.
Ja klasē nav disciplīna, tas nozīmē, ka viņiem nav interesanti;
Apkārtējie pedagogi uzskatīs, ka es neprotu tikt galā ar klasi;
3.Izpratnes korekcija.
1.Padomājiet, ka jums ir jāmāca nevis katrs indivīds atsevišķi, bet gan grupa, cenšoties iesaistīt darbā visu, nevis katru individuāli.
2.Lai iegūtu savstarpēju sadarbību, klasē ir jāsadarbojas skolēnam ar skolotāju. Jums nevajadzētu uztvert sevi kā skolotāju, kuru visi klausa, bet gan par padomdevēju, pie kura var griezties.…