Šobrīd Rikas un tās baseina upju ūdeņus aktīvi neizmanto, taču Padomju Savienības laikā tika izveidots sazarota meliorācijas grāvju sistēma, īpaši lejtecē. Rikas ūdeņus pirmās Latvijas Republikas valsts laikā izmantoja kā enerģijas avotus vairākām dzirnavām, bet līdz 90-to gadu sākumam arī pienotavas ūdens avotam (Nikodemus, 2008).
Purvi, galvenokārt izvietojušies Rikas baseina ZR un DA daļās (Ploskenas, Orlovas purvu daļas), kas aizņem 21,90 km2 no kopējās baseina platības, bet galvenokārt baseinā atrodas meliorētas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lielākoties ganībām un kultūraugiem (graudaugiem, rapsim u.c.), kā arī tehniskai kultūrai (liniem) (Nikodemus, 2008).
Aptuveni 12 % no baseina platības aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur vairākumā tiek audzēti graudaugi, kartupeļi, tehniskā kultūra kā lini. Mežs baseinā aizņem 18,565 km2, pārsvarā tas ir priežu un priežu - egļu mežs. Baseina upju krasti maz apdzīvoti (Baseina apdzīvotības blīvums < 5 cilv./ km2)
Lielākās apdzīvotās vietas Rikas baseinā Rekavas un Upītes ciemi Šķilbēnu pagastā. Te upes krastos atrodas arī viens no ievērojamākajiem tūrisma un apskates objektiem Balvu rajonā - Balkānu dabas parks, kuru ziemā ierīkota slēpošanas trase (Enciklopēdija ”Latvijas daba” 5. sējums, Preses nams, 1998.g)
Rikas pietekas Stiglavas vidusteces krastos atrodas ievērojami Ogres svītas smilšakmens atsegumi, kas saskaņā ar 19. pielikuma Ministru kabineta 2001.g. noteikumiem Nr. 175, ir piešķirts Ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa statuss(Augšņu karte, 2008).
Savukārt, Orlovas (Ērgļu) purvs ir dabas liegums, izvietojies Vectilžas un Lazdulejas pagastos, atrodas Rikas baseina DR, dibināts 1977.g., Noteikumi Nr. 212 par dabas liegumiem (LR MK, 1999 g.) (http://celteka.lv/?k=1&obj=11521&id=) Ietilpst Natura 2000 aizsardzībā, jo ir tādas dabas vērtības: izcilas nozīmes augstais purvs un purvaini meži, nelieli pārejas purva fragmenti, kā arī distrofs ezers - Orlovas ezers. …