6. Bērnu savstarpējās attiecības pirmsskolā
Prakses novērojuma laikā es novēroju jaukto grupiņu. Jauktajā grupiņā bija bērni vecumā no 3 – 5 gadi. Bērni pārsvarā savā starpā bija draudzīgi un atklāti. Tad kad vēroju bērnus brīvajā spēļu laikā, daudzi bērni spēlējās vieni paši, bet bija bērni, kas ik pa laikam piegāja pie visiem bērniem un paspēlējās ar katru. Šajā vecumā bērni ļoti meklē draudzību, cenšas pievienoties te vienam bariņam, te. Bērni cenšas sev pievērst uzmanību, tādēļ traucē - pagrūž vai kaut ko izjauc, par ko pārējie tūlīt steidz atmaksāt. Pārsvarā tie ir vecākie bērni, kas cenšas sev pievērst uzmanību, mazākie vairāk spēlējās individuāli un vēl necenšas spēlēties ar pārējiem. Svarīgi, lai bērns apgūtu citus veidus, kā iesaistīties rotaļās un nenostiprinātos uzmanības pievēršana ar nevēlamām darbībām un viņam pašam – neveiksmes izjūta. Protams, savstarpējo komunikācijas prasmi bērni apgūst jau ģimenē, būdami vēl maziņi, un liela nozīme ir vecākiem, viņu attiecībām ar bērnu un apkārtējiem, jo bērns šajā vecumā ir atdarinātājs. Svarīga loma ir arī bērna pašvērtējumam un temperamentam. Mazākajiem bērniem to pašvērtējumu un temperamentu tik ļoti neizrāda, bet lielākie bērni pie katras izdevības parāda kas viņš tāds ir, kā viņš prot un kā var. Bērnam nepieciešamās sajūtas tādas kā pārliecību, draudzību, uzticību, mīlestību, piederības sajūta nodrošina kopīga sarunāšanās, dziedāšana, spēļu spēlēšana, stāstu stāstīšana un citas kopīgas darbošanās. Atkarīgi no bērna individuālā attīstības process rodas arī atšķirīga izpratne par rotaļlietu dalīšanos, visbiežāk izpratne par dalīšanos bērniem pēc trīs gadu vecuma. Kā arī bērni sāk dalīties savās domās un pārdzīvojumos, tas sāk notikt aptuveni divu līdz četru gadu vecumam. Bērni ir ļoti emocionāli un bērni mēdz apvainoties par katru sīkumu. Bērni ļoti bieži saka, ka ar kādu nedraudzēšoties, ka neesot vairāk viņam draugs un tamlīdzīgi. Šāds posms bērniem ir visu vecumu grupās līdz pat pamatskolai. Tas ir tāpēc, ka mazākie bērni vēl neprot paši risināt konfliktus un viņi tikai vēl mācās komunicēt ar pārējiem bērniem. Vairums bērniem šī lieta ir pārejoša un ātri atkal sadraudzējās un vairs pat neatceras par ko iepriekš bija sakašķējušās. Lai gan vērojot atšķirīga vecumu bērnus, ienākot pirmo reizi grupiņā, nemaz nevarēja pateikt, ka viņiem nav viens vecums, tikai ar laiku sapratu kurš ir jaunākais, kurš vecākais. Bērni savā starpā labi satika un prata atrast kopīgu valodu.
…
