Atmiņa ir viens no augstākajiem izziņas procesiem – spēja saglabāt un atcerēties iepriekšējo pieredzi ar iegaumēšanas, saglabāšanas un reproducēšanas palīdzību. Psiholoģijā atmiņu pieskaita pie to psihisko procesu kategorijas, kas piedalās jebkuru citu psihisko aktu nodrošināšanā, uzturot to veselumu. Atmiņa savieno subjekta pagātni, tagadni un nākotni, un tai ir svarīga loma izziņas, attīstības un mācību procesos. Atmiņas pamatā ir nervu sistēmas spēja saglabāt informāciju, pateicoties noteiktām pārmaiņām nervu šķiedrās, atbildot uz iedarbību. Tas var irpausties vai nu atsevišķu neironu un to kopumu elektroniskās aktivitātes pārmaiņās, vai arī šķiedru bioķīmiskās pārmaiņās molekulārā līmenī (DNK, RNK un citu struktūru). Atmiņas procesi norisinās ar galvas smadzeņu dažādu struktūru palīdzību. Piemērām, kreisā smadzeņu puslode parasti ir saistīta ar diskrētas zīmju informācijas ( vārdiski loģiskās, verbālās informācijas) apstrādi un saglabāšanu, bet labā puslode – ar analogu tēlu (telpiskās) informācijas apstrādi un glābāšanu.
Atmiņas veidi: 1.atkarībā nosaglabāšanas ilguma
sensora atmiņa (informācijas saglabāšanas ilgums 0.2-0.8 sek.), īslaicīga atmiņa (informācijas saglabāšanas ilgums 2-8 min.),
ilgstoša atmiņa (informācija saglabājas arī pēc divām stundām).
operatīva atmiņa – tā īr spēja vajadzīgā brīdī no ātmiņas izsaukt to informāciju, kas ir nepieciešama konkrēta uzdevuma izpildei. Stresa stāvoklī operatīva atmiņa izmainās atkarīgi no cilvēka tipa, domāšanas veida (kreisas vai labas smadzeņu puslodes domāšana).
2.atkarībā no iegaumējamas informācijas rakstura
tēlaina atmiņa ( vadošie uztveres veidi: redzes, dzirdes un ķinestēziskais), emocionāla atmiņa – tā ir cilvēka spēja uztvert, iegaumēt un saglabāt noskaņojumus, emocionālus stavokļus (laba smadzeņu puslode),
kustību atmiņa – tā ir spēja reproducēt kustības un darbības, verbāli-loģiska atmiņa – tā ir spēja reproducēt vārdos uztvērto informāciju.
3.atkarībā no iegaumēšanas rakstura – mehāniska atmiņa un apjēgta atmiņa (balstās uz asociācijām).
4.Atkarībā no mērķā:
netīša – implicitā atmiņā: atmiņas veids, kas nav balstīts uz iepriekš nodomātu iegaumēšanu un parādās darbībā un rīcībā;
tīša – eksplicitā atmiņa: atmiņas veids, kas balstīts uz patvaļīgu (tīšu, tādu, kas prasa no cilvēka apzinātu piepūli) iegaumēšanu vai pieredzes atkārtošanu.
Atmiņas procesi:
iegaumēšana,
saglabāšana,
reproducēšana
aizmiršana.
Atmiņas pārbaude
I.testu – “Īslaicīgas dzirdes atmiņas pārbaudes testu” ņēmu no A.Vorobjova grāmatas “Vispārīgā psiholoģija”, izdota rīgā 2000.gadā, izdevniecībā “Izglītības soļi”.
II.testu – “Īslaicīgās redzes atmiņas pārbaudes testu” ņēmu no L.A.Jasjukova grāmatas “Методика определения готовности к школе”, izdota Sankt-Pēterburgā, 1999.gadā, ГП “ИМАТОН”.
III.testu – “Atmiņas tipa izpētes testu” ņēmu no grāmatas “Психологические тесты под редакцией А.А.Карелина”, kas izdota Maskavā, izdevniecībā “Гуманитарный издательский центр Владос”, 1999. Gadā, 33. – 34.lpp.…
