Prokuratūra

Prokuratūras darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Prokuratūras likums, Latvijas Kriminālprocesa kodekss, kā arī citi likumi.
Prokuratūras uzdevumi, funkcijas un darbības principi ir noteikti Prokuratūras likumā.
Prokuratūras likuma 1.panta 1.daļa nosaka, ka Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu Prokuratūras likumā noteiktajās robežās. Tās uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.
Prokuratūra likumā noteikto funkciju ietvaros veic šādas funkcijas:
uzrauga izziņas iestāžu darbu un citu iestāžu operatīvo darbību;
organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu;
uzsāk un veic kriminālvajāšanu;
uztur valsts apsūdzību;
uzrauga sodu izpildi;
likumā noteiktajā kārtībā aizsargā personu un valsts tiesības un likumīgās intereses;
likumā noteiktajos gadījumos iesniedz prasības pieteikumu vai iesniegumu tiesā;
likumā noteiktajos gadījumos piedalās lietu izskatīšanā tiesā.
Prokuratūra ir vienota triju pakāpju iestāžu sistēma, ko vada ģenerālprokurors, t.i., to veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras. Visām prokuratūras iestādēm ir juridiskās personas tiesības.
Prokuratūras funkciju realizācijai Prokuratūra ir pilnvarojusi savu funkciju veikšanai – prokurorus. Saskaņā ar Prokuratūras likuma 1.panta 3.daļu prokurors ir Prokuratūras amatpersona, kas ieņem kādu no Prokuratūras 30.pantā minētajiem amatiem, t.i., ģenerālprokurors, ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors, …